Rama Raksha Stotram
Rama Raksha Stotram
Rama Raksha Stotram
śrī rāma rakṣā stotram
oṃ asya śrī rāmarakṣā stotramantrasya
budhakauśika ṛṣiḥ
śrī sītārāma candrodevatā
anuṣṭup chandaḥ
sītā śaktiḥ
śrīmad hanumān kīlakam
śrīrāmacandra prītyarthe rāmarakṣā stotrajape viniyogaḥ ||
dhyānam
dhyāyedājānubāhuṃ dhṛtaśara dhanuṣaṃ baddha padmāsanasthaṃ
pītaṃ vāsovasānaṃ navakamala dalasparthi netraṃ prasannam |
vāmāṅkārūḍha sītāmukha kamalamilallocanaṃ nīradābhaṃ
nānālaṅkāra dīptaṃ dadhatamuru jaṭāmaṇḍalaṃ rāmacandram ||
stotram
caritaṃ raghunāthasya śatakoṭi pravistaram |
ekaikamakṣaraṃ puṃsāṃ mahāpātaka nāśanam || 1 ||
dhyātvā nīlotpala śyāmaṃ rāmaṃ rājīvalocanam |
jānakī lakṣmaṇopetaṃ jaṭāmukuṭa maṇḍitam || 2 ||
sāsitūṇa dhanurbāṇa pāṇiṃ naktaṃ carāntakam |
svalīlayā jagattrātu māvirbhūtamajaṃ vibhum || 3 ||
rāmarakṣāṃ paṭhetprājñaḥ pāpaghnīṃ sarvakāmadām |
śiro me rāghavaḥ pātu phālaṃ (bhālaṃ) daśarathātmajaḥ || 4 ||
kausalyeyo dṛśaupātu viśvāmitrapriyaḥ śṛtī |
ghrāṇaṃ pātu makhatrātā mukhaṃ saumitrivatsalaḥ || 5 ||
jihvāṃ vidyānidhiḥ pātu kaṇṭhaṃ bharatavanditaḥ |
skandhau divyāyudhaḥ pātu bhujau bhagneśakārmukaḥ || 6 ||
karau sītāpatiḥ pātu hṛdayaṃ jāmadagnyajit |
madhyaṃ pātu kharadhvaṃsī nābhiṃ jāmbavadāśrayaḥ || 7 ||
sugrīveśaḥ kaṭiṃ pātu sakthinī hanumat-prabhuḥ |
ūrū raghūttamaḥ pātu rakṣaḥkula vināśakṛt || 8 ||
jānunī setukṛt-pātu jaṅghe daśamukhāntakaḥ |
pādau vibhīṣaṇaśrīdaḥ pātu rāmo'khilaṃ vapuḥ || 9 ||
etāṃ rāmabalopetāṃ rakṣāṃ yaḥ sukṛtī paṭhet |
sa cirāyuḥ sukhī putrī vijayī vinayī bhavet || 10 ||
pātāla-bhūtala-vyoma-cāriṇa-ścadma-cāriṇaḥ |
na draṣṭumapi śaktāste rakṣitaṃ rāmanāmabhiḥ || 11 ||
rāmeti rāmabhadreti rāmacandreti vā smaran |
naro na lipyate pāpairbhuktiṃ muktiṃ ca vindati || 12 ||
jagajjaitraika mantreṇa rāmanāmnābhi rakṣitam |
yaḥ kaṇṭhe dhārayettasya karasthāḥ sarvasiddhayaḥ || 13 ||
vajrapañjara nāmedaṃ yo rāmakavacaṃ smaret |
avyāhatājñaḥ sarvatra labhate jayamaṅgalam || 14 ||
ādiṣṭavān-yathā svapne rāmarakṣāmimāṃ haraḥ |
tathā likhitavān-prātaḥ prabuddhau budhakauśikaḥ || 15 ||
ārāmaḥ kalpavṛkṣāṇāṃ virāmaḥ sakalāpadām |
abhirāma-strilokānāṃ rāmaḥ śrīmān sa naḥ prabhuḥ || 16 ||
taruṇau rūpasampannau sukumārau mahābalau |
puṇḍarīka viśālākṣau cīrakṛṣṇājināmbarau || 17 ||
phalamūlāśinau dāntau tāpasau brahmacāriṇau |
putrau daśarathasyaitau bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 18 ||
śaraṇyau sarvasattvānāṃ śreṣṭhau sarvadhanuṣmatām |
rakṣaḥkula nihantārau trāyetāṃ no raghūttamau || 19 ||
ātta sajya dhanuṣā viṣuspṛśā vakṣayāśuga niṣaṅga saṅginau |
rakṣaṇāya mama rāmalakṣaṇāvagrataḥ pathi sadaiva gacchatām || 20 ||
sannaddhaḥ kavacī khaḍgī cāpabāṇadharo yuvā |
gacchan manorathānnaśca (manoratho'smākaṃ) rāmaḥ pātu sa lakṣmaṇaḥ || 21 ||
rāmo dāśarathi śśūro lakṣmaṇānucaro balī |
kākutsaḥ puruṣaḥ pūrṇaḥ kausalyeyo raghūttamaḥ || 22 ||
vedāntavedyo yajñeśaḥ purāṇa puruṣottamaḥ |
jānakīvallabhaḥ śrīmānaprameya parākramaḥ || 23 ||
ityetāni japennityaṃ madbhaktaḥ śraddhayānvitaḥ |
aśvamedhādhikaṃ puṇyaṃ samprāpnoti na saṃśayaḥ || 24 ||
rāmaṃ dūrvādala śyāmaṃ padmākṣaṃ pītavāsasam |
stuvanti nāmabhi-rdivyairna te saṃsāriṇo narāḥ || 25 ||
rāmaṃ lakṣmaṇa pūrvajaṃ raghuvaraṃ sītāpatiṃ sundaram
kākutsthaṃ karuṇārṇavaṃ guṇanidhiṃ viprapriyaṃ dhārmikam |
rājendraṃ satyasandhaṃ daśarathatanayaṃ śyāmalaṃ śāntamūrtim
vande lokābhirāmaṃ raghukula tilakaṃ rāghavaṃ rāvaṇārim || 26 ||
rāmāya rāmabhadrāya rāmacandrāya vedhase |
raghunāthāya nāthāya sītāyāḥ pataye namaḥ || 27 ||
śrīrāma rāma raghunandana rāma rāma
śrīrāma rāma bharatāgraja rāma rāma |
śrīrāma rāma raṇakarkaśa rāma rāma
śrīrāma rāma śaraṇaṃ bhava rāma rāma || 28 ||
śrīrāma candra caraṇau manasā smarāmi
śrīrāma candra caraṇau vacasā gṛhṇāmi |
śrīrāma candra caraṇau śirasā namāmi
śrīrāma candra caraṇau śaraṇaṃ prapadye || 29 ||
mātā rāmo mat-pitā rāmacandraḥ
svāmī rāmo mat-sakhā rāmacandraḥ |
sarvasvaṃ me rāmacandro dayāluḥ
nānyaṃ jāne naiva jāne na jāne || 30 ||
dakṣiṇe lakṣmaṇo yasya vāme ca (tu) janakātmajā |
purato mārutiryasya taṃ vande raghunandanam || 31 ||
lokābhirāmaṃ raṇaraṅgadhīraṃ
rājīvanetraṃ raghuvaṃśanātham |
kāruṇyarūpaṃ karuṇākaraṃ taṃ
śrīrāmacandraṃ śaraṇyaṃ prapadye || 32 ||
manojavaṃ māruta tulya vegaṃ
jitendriyaṃ buddhimatāṃ variṣṭam |
vātātmajaṃ vānarayūtha mukhyaṃ
śrīrāmadūtaṃ śaraṇaṃ prapadye || 33 ||
kūjantaṃ rāmarāmeti madhuraṃ madhurākṣaram |
āruhyakavitā śākhāṃ vande vālmīki kokilam || 34 ||
āpadāmapahartāraṃ dātāraṃ sarvasampadām |
lokābhirāmaṃ śrīrāmaṃ bhūyobhūyo namāmyaham || 35 ||
bharjanaṃ bhavabījānāmarjanaṃ sukhasampadām |
tarjanaṃ yamadūtānāṃ rāma rāmeti garjanam || 36 ||
rāmo rājamaṇiḥ sadā vijayate rāmaṃ rameśaṃ bhaje
rāmeṇābhihatā niśācaracamū rāmāya tasmai namaḥ |
rāmānnāsti parāyaṇaṃ parataraṃ rāmasya dāsosmyahaṃ
rāme cittalayaḥ sadā bhavatu me bho rāma māmuddhara || 37 ||
śrīrāma rāma rāmeti rame rāme manorame |
sahasranāma tattulyaṃ rāma nāma varānane || 38 ||
iti śrībudhakauśikamuni viracitaṃ śrīrāma rakṣāstotraṃ sampūrṇam |
śrīrāma jayarāma jayajayarāma |
About This Stotram
Overview
The Rama Raksha Stotram is a Sanskrit protective hymn of 38 verses dedicated to Lord Rama, the seventh avatar of Vishnu. It systematically invokes Rama's protection for the devotee's body, mind, and surroundings — verse by verse naming different parts of the body and aspects of life to be guarded. The text is attributed to the sage Budha Kaushika and belongs to the kavacham-style genre within Vaishnava devotional literature.
What are the benefits of chanting Rama Raksha Stotram?
- Invokes Rama's protection from enemies, fears, and negative energies
- Builds courage and confidence
- Removes obstacles and supports success in undertakings
- Promotes mental peace and spiritual discipline
When is the best time to recite this?
The stotram is traditionally recited in the morning after bathing. It is also recited before important undertakings, during challenging periods, and on Rama Navami.
What is the historical and traditional background?
The Rama Raksha Stotram is attributed to the sage Budha Kaushika, who is identified in the text's own colophon (vinayoga) as its rishi (seer), with Sri Sita Ramachandra as the presiding deity and Anushtubh as the primary meter. It is not part of any single Veda or Purana but has acquired canonical standing within Vaishnava devotional practice through centuries of use. The date of composition is estimated to fall broadly within the medieval period (roughly 8th–15th centuries CE). It is one of the most widely recited Sanskrit stotrams in the Rama devotional tradition across India.
Available scripts
This text is available in 14 scripts: devanagari, tamil, telugu, kannada, malayalam, gujarati, bengali, iast, gurmukhi, oriya, assamese, sinhala, itrans, hk. Use the script selector above to switch between them.
Related Texts
- Hanuman Chalisa — the 40-verse Hindi hymn to Hanuman, Rama's principal devotee, frequently recited alongside this stotram
- Aditya Hridaya Stotram — a Ramayana-origin hymn to the sun god recited by Agastya to Rama before battle