Sri Lalitha Trishati Stotram
Sri Lalitha Trishati Stotram
Sri Lalitha Trishati Stotram
śrī lalitā triśati stotram
asya śrīlalitā triśatīstotra mahāmantrasya, bhagavān hayagrīva ṛṣiḥ, anuṣṭup chandaḥ, śrīlalitāmahātripurasundarī devatā, aiṃ bījaṃ, sauḥ śaktiḥ, klīṃ kīlakaṃ, mama caturvidhapuruṣārthaphalasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
aimityādibhiraṅganyāsakaranyāsāḥ kāryāḥ |
dhyānam |
atimadhuracāpahastā-
-maparimitāmodabāṇasaubhāgyām |
aruṇāmatiśayakaruṇā-
-mabhinavakulasundarīṃ vande |
śrī hayagrīva uvāca |
kakārarūpā kalyāṇī kalyāṇaguṇaśālinī |
kalyāṇaśailanilayā kamanīyā kalāvatī || 1 ||
kamalākṣī kalmaṣaghnī karuṇāmṛtasāgarā |
kadambakānanāvāsā kadambakusumapriyā || 2 ||
kandarpavidyā kandarpajanakāpāṅgavīkṣaṇā |
karpūravīṭisaurabhyakallolitakakuptaṭā || 3 ||
kalidoṣaharā kañjalocanā kamravigrahā |
karmādisākṣiṇī kārayitrī karmaphalapradā || 4 ||
ekārarūpā caikākṣaryekānekākṣarākṛtiḥ |
etattadityanirdeśyā caikānandacidākṛtiḥ || 5 ||
evamityāgamābodhyā caikabhaktimadarcitā |
ekāgracittanirdhyātā caiṣaṇārahitādṛtā || 6 ||
elāsugandhicikurā cainaḥkūṭavināśinī |
ekabhogā caikarasā caikaiśvaryapradāyinī || 7 ||
ekātapatrasāmrājyapradā caikāntapūjitā |
edhamānaprabhā caijadanekajagadīśvarī || 8 ||
ekavīrādisaṃsevyā caikaprābhavaśālinī |
īkārarūpā ceśitrī cepsitārthapradāyinī || 9 ||
īdṛgityavinirdeśyā ceśvaratvavidhāyinī |
īśānādibrahmamayī ceśitvādyaṣṭasiddhidā || 10 ||
īkṣitrīkṣaṇasṛṣṭāṇḍakoṭirīśvaravallabhā |
īḍitā ceśvarārdhāṅgaśarīreśādhidevatā || 11 ||
īśvarapreraṇakarī ceśatāṇḍavasākṣiṇī |
īśvarotsaṅganilayā cetibādhāvināśinī || 12 ||
īhāvirahitā ceśaśaktirīṣatsmitānanā |
lakārarūpā lalitā lakṣmīvāṇīniṣevitā || 13 ||
lākinī lalanārūpā lasaddāḍimapāṭalā |
lalantikālasatphālā lalāṭanayanārcitā || 14 ||
lakṣaṇojjvaladivyāṅgī lakṣakoṭyaṇḍanāyikā |
lakṣyārthā lakṣaṇāgamyā labdhakāmā latātanuḥ || 15 ||
lalāmarājadalikā lambimuktālatāñcitā |
lambodaraprasūrlabhyā lajjāḍhyā layavarjitā || 16 ||
hrīṃkārarūpā hrīṃkāranilayā hrīṃpadapriyā |
hrīṃkārabījā hrīṃkāramantrā hrīṃkāralakṣaṇā || 17 ||
hrīṃkārajapasuprītā hrīṃmatī hrīṃvibhūṣaṇā |
hrīṃśīlā hrīṃpadārādhyā hrīṃgarbhā hrīṃpadābhidhā || 18 ||
hrīṃkāravācyā hrīṃkārapūjyā hrīṃkārapīṭhikā |
hrīṃkāravedyā hrīṃkāracintyā hrīṃ hrīṃśarīriṇī || 19 ||
hakārarūpā haladhṛkpūjitā hariṇekṣaṇā |
harapriyā harārādhyā haribrahmendravanditā || 20 ||
hayārūḍhāsevitāṅghrirhayamedhasamarcitā |
haryakṣavāhanā haṃsavāhanā hatadānavā || 21 ||
hatyādipāpaśamanī haridaśvādisevitā |
hastikumbhottuṅgakucā hastikṛttipriyāṅganā || 22 ||
haridrākuṅkumādigdhā haryaśvādyamarārcitā |
harikeśasakhī hādividyā hālāmadālasā || 23 ||
sakārarūpā sarvajñā sarveśī sarvamaṅgalā |
sarvakartrī sarvabhartrī sarvahantrī sanātanā || 24 ||
sarvānavadyā sarvāṅgasundarī sarvasākṣiṇī |
sarvātmikā sarvasaukhyadātrī sarvavimohinī || 25 ||
sarvādhārā sarvagatā sarvāvaguṇavarjitā |
sarvāruṇā sarvamātā sarvabhūṣaṇabhūṣitā || 26 ||
kakārārthā kālahantrī kāmeśī kāmitārthadā |
kāmasañjīvanī kalyā kaṭhinastanamaṇḍalā || 27 ||
karabhorūḥ kalānāthamukhī kacajitāmbudā |
kaṭākṣasyandikaruṇā kapāliprāṇanāyikā || 28 ||
kāruṇyavigrahā kāntā kāntidhūtajapāvaliḥ |
kalālāpā kambukaṇṭhī karanirjitapallavā || 29 ||
kalpavallīsamabhujā kastūrītilakāñcitā |
hakārārthā haṃsagatirhāṭakābharaṇojjvalā || 30 ||
hārahārikucābhogā hākinī halyavarjitā |
haritpatisamārādhyā haṭhātkārahatāsurā || 31 ||
harṣapradā havirbhoktrī hārdasantamasāpahā |
hallīsalāsyasantuṣṭā haṃsamantrārtharūpiṇī || 32 ||
hānopādānanirmuktā harṣiṇī harisodarī |
hāhāhūhūmukhastutyā hānivṛddhivivarjitā || 33 ||
hayyaṅgavīnahṛdayā harigopāruṇāṃśukā |
lakārākhyā latāpūjyā layasthityudbhaveśvarī || 34 ||
lāsyadarśanasantuṣṭā lābhālābhavivarjitā |
laṅghyetarājñā lāvaṇyaśālinī laghusiddhidā || 35 ||
lākṣārasasavarṇābhā lakṣmaṇāgrajapūjitā |
labhyetarā labdhabhaktisulabhā lāṅgalāyudhā || 36 ||
lagnacāmarahastaśrīśāradāparivījitā |
lajjāpadasamārādhyā lampaṭā lakuleśvarī || 37 ||
labdhamānā labdharasā labdhasampatsamunnatiḥ |
hrīṃkāriṇī hrīṃkārādyā hrīṃmadhyā hrīṃśikhāmaṇiḥ || 38 ||
hrīṃkārakuṇḍāgniśikhā hrīṃkāraśaśicandrikā |
hrīṃkārabhāskararucirhrīṃkārāmbhodacañcalā || 39 ||
hrīṃkārakandāṅkurikā hrīṃkāraikaparāyaṇā |
hrīṃkāradīrghikāhaṃsī hrīṃkārodyānakekinī || 40 ||
hrīṃkārāraṇyahariṇī hrīṃkārāvālavallarī |
hrīṃkārapañjaraśukī hrīṃkārāṅgaṇadīpikā || 41 ||
hrīṃkārakandarāsiṃhī hrīṃkārāmbhojabhṛṅgikā |
hrīṃkārasumanomādhvī hrīṃkāratarumañjarī || 42 ||
sakārākhyā samarasā sakalāgamasaṃstutā |
sarvavedāntatātparyabhūmiḥ sadasadāśrayā || 43 ||
sakalā saccidānandā sādhyā sadgatidāyinī |
sanakādimunidhyeyā sadāśivakuṭumbinī || 44 ||
sakālādhiṣṭhānarūpā satyarūpā samākṛtiḥ |
sarvaprapañcanirmātrī samanādhikavarjitā || 45 ||
sarvottuṅgā saṅgahīnā saguṇā sakaleṣṭadā |
kakāriṇī kāvyalolā kāmeśvaramanoharā || 46 ||
kāmeśvaraprāṇanāḍī kāmeśotsaṅgavāsinī |
kāmeśvarāliṅgitāṅgī kāmeśvarasukhapradā || 47 ||
kāmeśvarapraṇayinī kāmeśvaravilāsinī |
kāmeśvaratapaḥsiddhiḥ kāmeśvaramanaḥpriyā || 48 ||
kāmeśvaraprāṇanāthā kāmeśvaravimohinī |
kāmeśvarabrahmavidyā kāmeśvaragṛheśvarī || 49 ||
kāmeśvarāhlādakarī kāmeśvaramaheśvarī |
kāmeśvarī kāmakoṭinilayā kāṅkṣitārthadā || 50 ||
lakāriṇī labdharūpā labdhadhīrlabdhavāñchitā |
labdhapāpamanodūrā labdhāhaṅkāradurgamā || 51 ||
labdhaśaktirlabdhadehā labdhaiśvaryasamunnatiḥ |
labdhavṛddhirlabdhalīlā labdhayauvanaśālinī || 52 ||
labdhātiśayasarvāṅgasaundaryā labdhavibhramā |
labdharāgā labdhapatirlabdhanānāgamasthitiḥ || 53 ||
labdhabhogā labdhasukhā labdhaharṣābhipūritā |
hrīṃkāramūrtirhrīṃkārasaudhaśṛṅgakapotikā || 54 ||
hrīṃkāradugdhābdhisudhā hrīṃkārakamalendirā |
hrīṃkāramaṇidīpārcirhrīṃkārataruśārikā || 55 ||
hrīṃkārapeṭakamaṇirhrīṃkārādarśabimbitā |
hrīṃkārakośāsilatā hrīṃkārāsthānanartakī || 56 ||
hrīṃkāraśuktikāmuktāmaṇirhrīṃkārabodhitā |
hrīṃkāramayasauvarṇastambhavidrumaputrikā || 57 ||
hrīṃkāravedopaniṣad hrīṃkārādhvaradakṣiṇā |
hrīṃkāranandanārāmanavakalpakavallarī || 58 ||
hrīṃkārahimavadgaṅgā hrīṃkārārṇavakaustubhā |
hrīṃkāramantrasarvasvā hrīṃkāraparasaukhyadā || 59 ||
uttarapīṭhikā (phalaśṛtiḥ)
hayagrīva uvāca |
ityevaṃ te mayākhyātaṃ devyā nāmaśatatrayam |
rahasyātirahasyatvādgopanīyaṃ tvayā mune || 1 ||
śivavarṇāni nāmāni śrīdevyā kathitāni hi |
śaktyakṣarāṇi nāmāni kāmeśakathitāni ca || 2 ||
ubhayākṣaranāmāni hyubhābhyāṃ kathitāni vai |
tadanyairgrathitaṃ stotrametasya sadṛśaṃ kimu || 3 ||
nānena sadṛśaṃ stotraṃ śrīdevīprītidāyakam |
lokatraye'pi kalyāṇaṃ sambhavennātra saṃśayaḥ || 4 ||
sūta uvāca |
iti hayamukhagītaṃ stotrarājaṃ niśamya
pragalitakaluṣo'bhūccittaparyāptimetya |
nijagurumatha natvā kumbhajanmā taduktaṃ
punaradhikarahasyaṃ jñātumevaṃ jagāda || 5 ||
agastya uvāca |
aśvānana mahābhāga rahasyamapi me vada |
śivavarṇāni kānyatra śaktivarṇāni kāni hi || 6 ||
ubhayorapi varṇāni kāni vā vada deśika |
iti pṛṣṭaḥ kumbhajena hayagrīvo'vadatpunaḥ || 7 ||
hayagrīva uvāca |
tava gopyaṃ kimastīha sākṣādambānuśāsanāt |
idaṃ tvatirahasyaṃ te vakṣyāmi śṛṇu kumbhaja || 8 ||
etadvijñānamātreṇa śrīvidyā siddhidā bhavet |
katrayaṃ hadvayaṃ caiva śaivo bhāgaḥ prakīrtitaḥ || 9 ||
śaktyakṣarāṇi śeṣāṇi hrīṅkāra ubhayātmakaḥ |
evaṃ vibhāgamajñātvā ye vidyājapaśālinaḥ || 10 ||
na teṣāṃ siddhidā vidyā kalpakoṭiśatairapi |
caturbhiḥ śivacakraiśca śakticakraiśca pañcabhiḥ || 11 ||
navacakraiśca saṃsiddhaṃ śrīcakraṃ śivayorvapuḥ |
trikoṇamaṣṭakoṇaṃ ca daśakoṇadvayaṃ tathā || 12 ||
caturdaśāraṃ caitāni śakticakrāṇi pañca ca |
binduścāṣṭadalaṃ padmaṃ padmaṃ ṣoḍaśapatrakam || 13 ||
caturaśraṃ ca catvāri śivacakrāṇyanukramāt |
trikoṇe baindavaṃ śliṣṭaṃ aṣṭāre'ṣṭadalāmbujam || 14 ||
daśārayoḥ ṣoḍaśāraṃ bhūgṛhaṃ bhuvanāśrake |
śaivānāmapi śāktānāṃ cakrāṇāṃ ca parasparam || 15 ||
avinābhāvasambandhaṃ yo jānāti sa cakravit |
trikoṇarūpiṇī śaktirbindurūpaparaḥ śivaḥ || 16 ||
avinābhāvasambandhaṃ tasmādbindutrikoṇayoḥ |
evaṃ vibhāgamajñātvā śrīcakraṃ yaḥ samarcayet || 17 ||
na tatphalamavāpnoti lalitāmbā na tuṣyati |
ye ca jānanti loke'smin śrīvidyācakravedinaḥ || 18 ||
sāmanyavedinaḥ sarve viśeṣajño'tidurlabhaḥ |
svayaṃvidyāviśeṣajño viśeṣajñaṃ samarcayet || 19 ||
tasmai deyaṃ tato grāhyamaśaktastasya dāpayet |
andhaṃ tamaḥ praviśanti ye'vidyāṃ samupāsate || 20 ||
iti śrutirapāhaitānavidyopāsakānpunaḥ |
vidyānyopāsakāneva nindatyāruṇikī śrutiḥ || 21 ||
aśrutā saśrutāsaśca yajvāno ye'pyayajvanaḥ |
svaryanto nāpekṣante indramagniṃ ca ye viduḥ || 22 ||
sikatā iva saṃyanti raśmibhiḥ samudīritāḥ |
asmāllokādamuṣmāccetyāha cāraṇyakaśrutiḥ || 23 ||
yasya no paścimaṃ janma yadi vā śaṅkaraḥ svayam |
tenaiva labhyate vidyā śrīmatpañcadaśākṣarī || 24 ||
iti mantreṣu bahudhā vidyāyā mahimocyate |
mokṣaikahetuvidyā tu śrīvidyā nātra saṃśayaḥ || 25 ||
na śilpādijñānayukte vidvacchabdhaḥ prayujyate |
mokṣaikahetuvidyā sā śrīvidyaiva na saṃśayaḥ || 26 ||
tasmādvidyāvidevātra vidvānvidvānitīryate |
svayaṃ vidyāvide dadyātkhyāpayettadguṇānsudhīḥ || 27 ||
svayaṃvidyārahasyajño vidyāmāhātmyavedyapi |
vidyāvidaṃ nārcayeccetko vā taṃ pūjayejjanaḥ || 28 ||
prasaṅgādidamuktaṃ te prakṛtaṃ śṛṇu kumbhaja |
yaḥ kīrtayetsakṛdbhaktyā divyanāmaśatatrayam || 29 ||
tasya puṇyamahaṃ vakṣye śṛṇu tvaṃ kumbhasambhava |
rahasyanāmasāhasrapāṭhe yatphalamīritam || 30 ||
tatphalaṃ koṭiguṇitamekanāmajapādbhavet |
kāmeśvarīkāmeśābhyāṃ kṛtaṃ nāmaśatatrayam || 31 ||
nānyena tulayedetat stotreṇānyakṛtena ca |
śriyaḥ paramparā yasya bhāvi vā cottarottaram || 32 ||
tenaiva labhyate caitatpaścācchreyaḥ parīkṣayet |
asyā nāmnāṃ triśatyāstu mahimā kena varṇyate || 33 ||
yā svayaṃ śivayorvaktrapadmābhyāṃ pariniḥsṛtā |
nityaṃ ṣoḍaśasaṅkhyākānviprānādau tu bhojayet || 34 ||
abhyaktāṃstilatailena snātānuṣṇena vāriṇā |
abhyarcya gandhapuṣpādyaiḥ kāmeśvaryādināmabhiḥ || 35 ||
sūpāpūpaiḥ śarkarādyaiḥ pāyasaiḥ phalasaṃyutaiḥ |
vidyāvido viśeṣeṇa bhojayetṣoḍaśa dvijān || 36 ||
evaṃ nityārcanaṃ kuryādādau brāhmaṇabhojanam |
triśatīnāmabhiḥ paścādbrāhmaṇānkramaśo'rcayet || 37 ||
tailābhyaṅgādikaṃ datvā vibhave sati bhaktitaḥ |
śuklapratipadārabhya paurṇamāsyavadhi kramāt || 38 ||
divase divase viprā bhojyā viṃśatisaṅkhyayā |
daśabhiḥ pañcabhirvāpi tribhirekena vā dinaiḥ || 39 ||
triṃśatṣaṣṭiḥ śataṃ viprāḥ sambhojyāstriśataṃ kramāt |
evaṃ yaḥ kurute bhaktyā janmamadhye sakṛnnaraḥ || 40 ||
tasyaiva saphalaṃ janma muktistasya kare sthirā |
rahasyanāmasāhasrabhojane'pyevameva hi || 41 ||
ādau nityabaliṃ kuryātpaścādbrāhmaṇabhojanam |
rahasyanāmasāhasramahimā yo mayoditaḥ || 42 ||
sa śīkarāṇuratnaikanāmno mahimavāridheḥ |
vāgdevīracite nāmasāhasre yadyadīritam || 43 ||
tatphalaṃ koṭiguṇitaṃ nāmno'pyekasya kīrtanāt |
etadanyairjapaiḥ stotrairarcanairyatphalaṃ bhavet || 44 ||
tatphalaṃ koṭiguṇitaṃ bhavennāmaśatatrayāt |
vāgdevīracite stotre tādṛśo mahimā yadi || 45 ||
sākṣātkāmeśakāmeśīkṛte'smingṛhyatāmiti |
sakṛtsaṅkīrtanādeva nāmnāmasmin śatatraye || 46 ||
bhaveccittasya paryāptirnyūnamanyānapekṣiṇī |
na jñātavyamito'pyanyatra japtavyaṃ ca kumbhaja || 47 ||
yadyatsādhyatamaṃ kāryaṃ tattadarthamidaṃ japet |
tattatphalamavāpnoti paścātkāryaṃ parīkṣayet || 48 ||
ye ye prayogāstantreṣu taistairyatsādhyate phalam |
tatsarvaṃ sidhyati kṣipraṃ nāmatriśatakīrtanāt || 49 ||
āyuṣkaraṃ puṣṭikaraṃ putradaṃ vaśyakārakam |
vidyāpradaṃ kīrtikaraṃ sukavitvapradāyakam || 50 ||
sarvasampatpradaṃ sarvabhogadaṃ sarvasaukhyadam |
sarvābhīṣṭapradaṃ caiva devyā nāmaśatatrayam || 51 ||
etajjapaparo bhūyānnānyadicchetkadācana |
etatkīrtanasantuṣṭā śrīdevī lalitāmbikā || 52 ||
bhaktasya yadyadiṣṭaṃ syāttattatpūrayate dhruvam |
tasmātkumbhodbhava mune kīrtaya tvamidaṃ sadā || 53 ||
nāparaṃ kiñcidapi te boddhavyamavaśiṣyate |
iti te kathitaṃ stotraṃ lalitāprītidāyakam || 54 ||
nāvidyāvedine brūyānnābhaktāya kadācana |
na śaṭhāya na duṣṭāya nāviśvāsāya karhicit || 56 ||
yo brūyāttriśatīṃ nāmnāṃ tasyānartho mahānbhavet |
ityājñā śāṅkarī proktā tasmādgopyamidaṃ tvayā || 57 ||
lalitāpreritenaiva mayoktaṃ stotramuttamam |
rahasyanāmasāhasrādapi gopyamidaṃ mune || 58 ||
sūta uvāca |
evamuktvā hayagrīvaḥ kumbhajaṃ tāpasottamam |
stotreṇānena lalitāṃ stutvā tripurasundarīm |
ānandalaharīmagnamānasaḥ samavartata || 59 ||
iti brahmāṇḍapurāṇe uttarakhaṇḍe hayagrīvāgastyasaṃvāde lalitopākhyāne stotrakhaṇḍe śrīlalitātriśatīstotraratnam |
About This Stotram
Overview
Sri Lalitha Trishati Stotram is a Sanskrit stotram in 117 verses dedicated to Goddess Lalitha Tripurasundari. The nyasa assigns Lord Hayagriva as the rishi, connecting the text to the Sri Vidya tradition where Hayagriva is the divine teacher of the Srikula lineage. The stotram includes nyasa, dhyana, and bija mantras, reflecting its Tantric structure. It belongs to the Shakta tradition of Sri Vidya upasana.
What are the benefits of chanting Sri Lalitha Trishati Stotram?
- Chanting is said to lead to attainment of the four human goals: dharma, artha, kama, and moksha.
- Devotees recite it for spiritual purification and liberation.
- It is used for protection from negative energies and obstacles.
- The bija mantras within the text are considered potent for invocation of the Goddess.
- Regular recitation is associated with Lalitha's grace and blessings.
When is the best time to recite this?
Morning and evening recitation are traditional. Lalitha Panchami, Navaratri, and the month of Shravana are especially recommended. It is a core text in Sri Vidya ritual and is recited alongside the Lalitha Sahasranama.
Historical and traditional background
The attribution to Lord Hayagriva as rishi places this stotram within the Sri Vidya lineage transmitted through the Srikula Shakta tradition. Hayagriva, the horse-headed avatar of Vishnu, is the principal teacher of Sri Vidya according to tradition. The inclusion of bija mantras like "Aim," "Sauh," and "Klim" and the formal nyasa structure indicate Tantric composition. The trishati is a recognized component of Lalitha puja across South Indian Shakta traditions. The exact date of composition is not known.
Available scripts
This text is available in 14 scripts: Devanagari, Tamil, Telugu, Kannada, Malayalam, Gujarati, Bengali, IAST, Gurmukhi, Oriya, Assamese, Sinhala, ITRANS, HK. Use the script selector to read it in your preferred script.
Related Texts
- Sri Lalitha Trishati Namavali — the namavali form of the same 300 names, used for puja worship with individual salutations.
- Sri Lalita Sahasranama — the foundational thousand-name hymn from the Brahmanda Purana, the primary text of Srikula worship.