Narayana Kavacham
Narayana Kavacham
Narayana Kavacham
nārāyaṇa kavacam
nyāsaḥ
aṅganyāsaḥ
oṃ oṃ pādayoḥ namaḥ |
oṃ naṃ jānunoḥ namaḥ |
oṃ moṃ ūrvoḥ namaḥ |
oṃ nāṃ udare namaḥ |
oṃ rāṃ hṛdi namaḥ |
oṃ yaṃ urasi namaḥ |
oṃ ṇāṃ mukhe namaḥ |
oṃ yaṃ śirasi namaḥ |
karanyāsaḥ
oṃ oṃ dakṣiṇatarjanyāṃ namaḥ |
oṃ naṃ dakṣiṇamadhyamāyāṃ namaḥ |
oṃ moṃ dakṣiṇānāmikāyāṃ namaḥ |
oṃ bhaṃ dakṣiṇakaniṣṭhikāyāṃ namaḥ |
oṃ gaṃ vāmakaniṣṭhikāyāṃ namaḥ |
oṃ vaṃ vāmānikāyāṃ namaḥ |
oṃ teṃ vāmamadhyamāyāṃ namaḥ |
oṃ vāṃ vāmatarjanyāṃ namaḥ |
oṃ suṃ dakṣiṇāṅguṣṭhordhvaparvaṇi namaḥ |
oṃ deṃ dakṣiṇāṅguṣṭhādhaḥ parvaṇi namaḥ |
oṃ vāṃ vāmāṅguṣṭhordhvaparvaṇi namaḥ |
oṃ yaṃ vāmāṅguṣṭhādhaḥ parvaṇi namaḥ |
viṣṇuṣaḍakṣaranyāsaḥ
oṃ oṃ hṛdaye namaḥ |
oṃ viṃ mūrdhnai namaḥ |
oṃ ṣaṃ bhrurvormadhye namaḥ |
oṃ ṇaṃ śikhāyāṃ namaḥ |
oṃ veṃ netrayoḥ namaḥ |
oṃ naṃ sarvasandhiṣu namaḥ |
oṃ maḥ prācyāṃ astrāya phaṭ |
oṃ maḥ āgneyyāṃ astrāya phaṭ |
oṃ maḥ dakṣiṇasyāṃ astrāya phaṭ |
oṃ maḥ naiṛtye astrāya phaṭ |
oṃ maḥ pratīcyāṃ astrāya phaṭ |
oṃ maḥ vāyavye astrāya phaṭ |
oṃ maḥ udīcyāṃ astrāya phaṭ |
oṃ maḥ aiśānyāṃ astrāya phaṭ |
oṃ maḥ ūrdhvāyāṃ astrāya phaṭ |
oṃ maḥ adharāyāṃ astrāya phaṭ |
śrī hariḥ
atha śrīnārāyaṇakavaca
rājovāca
yayā guptaḥ sahasrākṣaḥ savāhān ripusainikān |
krīḍanniva vinirjitya trilokyā bubhuje śriyam || 1 ||
bhagavaṃstanmamākhyāhi varma nārāyaṇātmakam |
yathā''tatāyinaḥ śatrūn yena gupto'jayanmṛdhe || 2 ||
śrī śuka uvāca
vṛtaḥ purohitastvāṣṭro mahendrāyānupṛcchate |
nārāyaṇākhyaṃ varmāha tadihaikamanāḥ śṛṇu || 3 ||
śrīviśvarūpa uvāca
dhautāṅghripāṇirācamya sapavitra udaṅmukhaḥ |
kṛtasvāṅgakaranyāso mantrābhyāṃ vāgyataḥ śuciḥ || 4 ||
nārāyaṇamayaṃ varma sannahyedbhaya āgate |
daivabhūtātmakarmabhyo nārāyaṇamayaḥ pumān || 5 ||
pādayorjānunorūrvorudare hṛdyathorasi |
mukhe śirasyānupūrvyādoṅkārādīni vinyaset || 6 ||
oṃ namo nārāyaṇāyeti viparyayamathāpi vā |
karanyāsaṃ tataḥ kuryāddvādaśākṣaravidyayā || 7 ||
praṇavādiyakārāntamaṅgulyaṅguṣṭhaparvasu |
nyaseddhṛdaya oṅkāraṃ vikāramanu mūrdhani || 8 ||
ṣakāraṃ tu bhruvormadhye ṇakāraṃ śikhayā nyaset |
vekāraṃ netrayoryuñjyānnakāraṃ sarvasandhiṣu || 9 ||
makāramastramuddiśya mantramūrtirbhavedbudhaḥ |
savisargaṃ phaḍantaṃ tatsarvadikṣu vinirdiśet || 10 ||
oṃ viṣṇave namaḥ ||
ityātmānaṃ paraṃ dhyāyeddhyeyaṃ ṣaṭchaktibhiryutam |
vidyātejastapomūrtimimaṃ mantramudāharet || 11 ||
oṃ harirvidadhyānmama sarvarakṣāṃ
nyastāṅghripadmaḥ patagendra pṛṣṭhe |
darāricarmāsigadeṣucāpa-
-pāśāndadhāno'ṣṭaguṇo'ṣṭabāhuḥ || 12 ||
jaleṣu māṃ rakṣatu matsyamūrti-
-ryādogaṇebhyo varuṇasya pāśāt |
sthaleṣu māyāvaṭuvāmano'vyā-
-ttrivikramaḥ khe'vatu viśvarūpaḥ || 13 ||
durgeṣvaṭavyājimukhādiṣu prabhuḥ
pāyānnṛsiṃho'surayūthapāriḥ |
vimuñcato yasya mahāṭṭahāsaṃ
diśo vinedurnyapataṃśca garbhāḥ || 14 ||
rakṣatvasau mādhvani yajñakalpaḥ
svadaṃṣṭrayonnītadharo varāhaḥ |
rāmo'drikūṭeṣvatha vipravāse
salakṣmaṇo'vyādbharatāgrajo'smān || 15 ||
māmugradharmādakhilātpramādā-
-nnārāyaṇaḥ pātu naraśca hāsāt |
dattastvayogādatha yoganāthaḥ
pāyādguṇeśaḥ kapilaḥ karmabandhāt || 16 ||
sanatkumāro'vatu kāmadevā-
-ddhayānano māṃ pathi devahelanāt |
devarṣivaryaḥ puruṣārcanāntarā-
-tkūrmo harirmāṃ nirayādaśeṣāt || 17 ||
dhanvantarirbhagavānpātvapathyā-
-ddvandvādbhayādṛṣabho nirjitātmā |
yajñaśca lokādavatājjanāntā-
-dbalo gaṇātkrodhavaśādahīndraḥ || 18 ||
dvaipāyano bhagavānaprabodhā-
-dbuddhastu pāṣaṇḍagaṇātpramādāt |
kalkiḥ kaleḥ kālamalātprapātu
dharmāvanāyorukṛtāvatāraḥ || 19 ||
māṃ keśavo gadayā prātaravyā-
-dgovinda āsaṅgavamāttaveṇuḥ |
nārāyaṇaḥ prāhṇa udāttaśakti-
-rmadhyandine viṣṇurarīndrapāṇiḥ || 20 ||
devo'parāhṇe madhuhogradhanvā
sāyaṃ tridhāmāvatu mādhavo mām |
doṣe hṛṣīkeśa utārdharātre
niśītha eko'vatu padmanābhaḥ || 21 ||
śrīvatsadhāmā'pararātra īśaḥ
pratyuṣa īśo'sidharo janārdanaḥ |
dāmodaro'vyādanusandhyaṃ prabhāte
viśveśvaro bhagavānkālamūrtiḥ || 22 ||
cakraṃ yugāntānalatigmanemi
bhramatsamantādbhagavatprayuktam |
dandagdhi dandagdhyarisainyamāśu
kakṣaṃ yathā vātasakho hutāśaḥ || 23 ||
gade'śanisparśanavisphuliṅge
niṣpiṇḍhi niṣpiṇḍhyajitapriyāsi |
kūṣmāṇḍavaināyakayakṣarakṣo
bhūtagrahāṃścūrṇaya cūrṇayārīn || 24 ||
tvaṃ yātudhānapramathapretamātṛ-
-piśācavipragrahaghoradṛṣṭīn |
darendra vidrāvaya kṛṣṇapūrito
bhīmasvano'rerhṛdayāni kampayan || 25 ||
tvaṃ tigmadhārāsivarārisainya-
-mīśaprayukto mama chindhi chindhi |
cakṣūṃṣi carman śatacandra chādaya
dviṣāmaghonāṃ hara pāpacakṣuṣām || 26 ||
yanno bhayaṃ grahebhyo'bhūtketubhyo nṛbhya eva ca |
sarīsṛpebhyo daṃṣṭribhyo bhūtebhyo'ghebhya eva ca || 27 ||
sarvāṇyetāni bhagavannāmarūpāstrakīrtanāt |
prayāntu saṅkṣayaṃ sadyo ye naḥ śreyaḥpratīpakāḥ || 28 ||
garuḍo bhagavān stotrastomaśchandomayaḥ prabhuḥ |
rakṣatvaśeṣakṛcchrebhyo viṣvaksenaḥ svanāmabhiḥ || 29 ||
sarvāpadbhyo harernāmarūpayānāyudhāni naḥ |
buddhīndriyamanaḥprāṇānpāntu pārṣadabhūṣaṇāḥ || 30 ||
yathā hi bhagavāneva vastutaḥ sadasacca yat |
satyenānena naḥ sarve yāntu nāśamupadravāḥ || 31 ||
yathaikātmyānubhāvānāṃ vikalparahitaḥ svayam |
bhūṣaṇāyudhaliṅgākhyā dhatte śaktīḥ svamāyayā || 32 ||
tenaiva satyamānena sarvajño bhagavān hariḥ |
pātu sarvaiḥ svarūpairnaḥ sadā sarvatra sarvagaḥ || 33 ||
vidikṣu dikṣūrdhvamadhaḥ samantā-
-dantarbahirbhagavānnārasiṃhaḥ |
prahāpaya~llokabhayaṃ svanena
svatejasā grastasamastatejāḥ || 34 ||
maghavannidamākhyātaṃ varma nārāyaṇātmakam |
vijeṣyasyañjasā yena daṃśito'surayūthapān || 35 ||
etaddhārayamāṇastu yaṃ yaṃ paśyati cakṣuṣā |
padā vā saṃspṛśetsadyaḥ sādhvasātsa vimucyate || 36 ||
na kutaścidbhayaṃ tasya vidyāṃ dhārayato bhavet |
rājadasyugrahādibhyo vyādhyādibhyaśca karhicit || 37 ||
imāṃ vidyāṃ purā kaścitkauśiko dhārayan dvijaḥ |
yogadhāraṇayā svāṅgaṃ jahau sa marudhanvani || 38 ||
tasyopari vimānena gandharvapatirekadā |
yayau citrarathaḥ strībhirvṛto yatra dvijakṣayaḥ || 39 ||
gaganānnyapatatsadyaḥ savimāno hyavākchirāḥ |
sa vālakhilyavacanādasthīnyādāya vismitaḥ |
prāpya prācyāṃ sarasvatyāṃ snātvā dhāma svamanvagāt || 40 ||
śrī śuka uvāca
ya idaṃ śṛṇuyātkāle yo dhārayati cādṛtaḥ |
taṃ namasyanti bhūtāni mucyate sarvato bhayāt || 41 ||
etāṃ vidyāmadhigato viśvarūpācchatakratuḥ |
trailokyalakṣmīṃ bubhuje vinirjitya mṛdhe'surān || 42 ||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe ṣaṣṭhaskandhe nārāyaṇavarmopadeśo nāmāṣṭamo'dhyāyaḥ |
Related Scriptures
About This Stotram
Overview
The Narayana Kavacham is a Sanskrit protective hymn of 42 verses invoking Lord Narayana for comprehensive spiritual protection. The text is drawn from the Srimad Bhagavatam (Canto 8, Chapter 16), where it is narrated by Shukadeva Goswami to King Parikshit in the context of celestial conflicts. Each verse of the kavacham assigns Narayana's presence to protect a specific part of the body or aspect of life, functioning as a full-body divine armor.
What are the benefits of chanting Narayana Kavacham?
- Provides protection from physical harm, illness, and hostile forces
- Builds courage and mental stability in difficult situations
- Removes obstacles and supports the completion of undertaken tasks
- Deepens devotion to Lord Narayana within the Vaishnava tradition
When is the best time to recite this?
The Narayana Kavacham can be recited at any time, though morning and evening are considered auspicious. It is particularly chanted on Ekadashi, Vaikuntha Ekadashi, and during festivals dedicated to Lord Vishnu. Many devotees recite it before beginning significant undertakings.
What is the historical and traditional background?
The Narayana Kavacham originates from the Srimad Bhagavatam, one of the eighteen major Puranas, traditionally attributed to Veda Vyasa. The Bhagavatam is generally dated by scholars to between the 6th and 10th centuries CE, though it incorporates much older oral material. The kavacham narrative places the text in the cosmic context of the battle between the devas and asuras, giving it authority as a text revealed for divine protection. It has been recited continuously in Vaishnava communities across India and is among the most well-known kavachams in the tradition.
Available scripts
This text is available in 14 scripts: devanagari, tamil, telugu, kannada, malayalam, gujarati, bengali, iast, gurmukhi, oriya, assamese, sinhala, itrans, hk. Use the script selector above to switch between them.
Related Texts
- Vishnu Sahasranama — the thousand-name hymn to Vishnu, used in Vaishnava worship alongside the kavacham for comprehensive devotional practice
- Narayana Suktam — a Vedic hymn to Narayana that shares the same deity and tradition, often recited in the same worship context
