Mukunda Mala Stotram
Mukunda Mala Stotram
Mukunda Mala Stotram
mukundamālā stotram
ghuṣyate yasya nagare raṅgayātrā dine dine |
tamahaṃ śirasā vande rājānaṃ kulaśekharam ||
śrīvallabheti varadeti dayāpareti
bhaktapriyeti bhavaluṇṭhanakovideti |
nātheti nāgaśayaneti jagannivāse-
-tyālāpanaṃ pratipadaṃ kuru me mukunda || 1 ||
jayatu jayatu devo devakīnandano'yaṃ
jayatu jayatu kṛṣṇo vṛṣṇivaṃśapradīpaḥ |
jayatu jayatu meghaśyāmalaḥ komalāṅgo
jayatu jayatu pṛthvībhāranāśo mukundaḥ || 2 ||
mukunda mūrdhnā praṇipatya yāce
bhavantamekāntamiyantamartham |
avismṛtistvaccaraṇāravinde
bhave bhave me'stu bhavatprasādāt || 3 ||
nāhaṃ vande tava caraṇayordvandvamadvandvahetoḥ
kumbhīpākaṃ gurumapi hare nārakaṃ nāpanetum |
ramyārāmāmṛdutanulatā nandane nāpi rantuṃ
bhāve bhāve hṛdayabhavane bhāvayeyaṃ bhavantam || 4 ||
nāsthā dharme na vasunicaye naiva kāmopabhoge
yadyadbhavyaṃ bhavatu bhagavan pūrvakarmānurūpam |
etatprārthyaṃ mama bahumataṃ janmajanmāntare'pi
tvatpādāmbhoruhayugagatā niścalā bhaktirastu || 5 ||
divi vā bhuvi vā mamāstu vāso
narake vā narakāntaka prakāmam |
avadhīrita śāradāravindau
caraṇau te maraṇe'pi cintayāmi || 6 ||
kṛṣṇa tvadīya padapaṅkajapañjarānta-
-madyaiva me viśatu mānasarājahaṃsaḥ |
prāṇaprayāṇasamaye kaphavātapittaiḥ
kaṇṭhāvarodhanavidhau smaraṇaṃ kutaste || 7 ||
cintayāmi harimeva santataṃ
mandamanda hasitānanāmbujaṃ
nandagopatanayaṃ parātparaṃ
nāradādimunibṛndavanditam || 8 ||
karacaraṇasaroje kāntimannetramīne
śramamuṣi bhujavīcivyākule'gādhamārge |
harisarasi vigāhyāpīya tejojalaughaṃ
bhavamaruparikhinnaḥ khedamadya tyajāmi || 9 ||
sarasijanayane saśaṅkhacakre
murabhidi mā virama svacitta rantum |
sukhataramaparaṃ na jātu jāne
haricaraṇasmaraṇāmṛtena tulyam || 10 ||
mā bhīrmandamano vicintya bahudhā yāmīściraṃ yātanāḥ
nāmī naḥ prabhavanti pāparipavaḥ svāmī nanu śrīdharaḥ |
ālasyaṃ vyapanīya bhaktisulabhaṃ dhyāyasva nārāyaṇaṃ
lokasya vyasanāpanodanakaro dāsasya kiṃ na kṣamaḥ || 11 ||
bhavajaladhigatānāṃ dvandvavātāhatānāṃ
sutaduhitṛkalatratrāṇabhārārditānām |
viṣamaviṣayatoye majjatāmaplavānāṃ
bhavatu śaraṇameko viṣṇupoto narāṇām || 12 ||
bhavajaladhimagādhaṃ dustaraṃ nistareyaṃ
kathamahamiti ceto mā sma gāḥ kātaratvam |
sarasijadṛśi deve tāvakī bhaktirekā
narakabhidi niṣaṇṇā tārayiṣyatyavaśyam || 13 ||
tṛṣṇātoye madanapavanoddhūta mohormimāle
dārāvarte tanayasahajagrāhasaṅghākule ca |
saṃsārākhye mahati jaladhau majjatāṃ nastridhāman
pādāmbhoje varada bhavato bhaktināvaṃ prayaccha || 14 ||
mādrākṣaṃ kṣīṇapuṇyān kṣaṇamapi bhavato bhaktihīnānpadābje
māśrauṣaṃ śrāvyabandhaṃ tava caritamapāsyānyadākhyānajātam |
māsmārṣaṃ mādhava tvāmapi bhuvanapate cetasāpahnuvānā-
-nmābhūvaṃ tvatsaparyāvyatikararahito janmajanmāntare'pi || 15 ||
jihve kīrtaya keśavaṃ muraripuṃ ceto bhaja śrīdharaṃ
pāṇidvandva samarcayācyutakathāḥ śrotradvaya tvaṃ śṛṇu |
kṛṣṇaṃ lokaya locanadvaya harergacchāṅghriyugmālayaṃ
jighra ghrāṇa mukundapādatulasīṃ mūrdhannamādhokṣajam || 16 ||
he lokāḥ śṛṇuta prasūtimaraṇavyādheścikitsāmimāṃ
yogajñāḥ samudāharanti munayo yāṃ yājñavalkyādayaḥ |
antarjyotirameyamekamamṛtaṃ kṛṣṇākhyamāpīyatāṃ
tatpītaṃ paramauṣadhaṃ vitanute nirvāṇamātyantikam || 17 |
he martyāḥ paramaṃ hitaṃ śṛṇuta vo vakṣyāmi saṅkṣepataḥ
saṃsārārṇavamāpadūrmibahulaṃ samyakpraviśya sthitāḥ |
nānājñānamapāsya cetasi namo nārāyaṇāyetyamuṃ
mantraṃ sapraṇavaṃ praṇāmasahitaṃ prāvartayadhvaṃ muhuḥ || 18 ||
pṛthvīreṇuraṇuḥ payāṃsi kaṇikāḥ phalguḥ sphuliṅgo'laghu-
-stejo niḥśvasanaṃ maruttanutaraṃ randhraṃ susūkṣmaṃ nabhaḥ |
kṣudrā rudrapitāmahaprabhṛtayaḥ kīṭāḥ samastāḥ surāḥ
dṛṣṭe yatra sa tāvako vijayate bhūmāvadhūtāvadhiḥ || 19 ||
baddhenāñjalinā natena śirasā gātraiḥ saromodgamaiḥ
kaṇṭhena svaragadgadena nayanenodgīrṇabāṣpāmbunā |
nityaṃ tvaccaraṇāravindayugala dhyānāmṛtāsvādinā-
-masmākaṃ sarasīruhākṣa satataṃ sampadyatāṃ jīvitam || 20 ||
he gopālaka he kṛpājalanidhe he sindhukanyāpate
he kaṃsāntaka he gajendrakaruṇāpārīṇa he mādhava |
he rāmānuja he jagattrayaguro he puṇḍarīkākṣa māṃ
he gopījananātha pālaya paraṃ jānāmi na tvāṃ vinā || 21 ||
bhaktāpāyabhujaṅgagāruḍamaṇistrailokyarakṣāmaṇiḥ
gopīlocanacātakāmbudamaṇiḥ saundaryamudrāmaṇiḥ |
yaḥ kāntāmaṇi rukmiṇī ghanakucadvandvaikabhūṣāmaṇiḥ
śreyo devaśikhāmaṇirdiśatu no gopālacūḍāmaṇiḥ || 22 ||
śatrucchedaikamantraṃ sakalamupaniṣadvākyasampūjyamantraṃ
saṃsārottāramantraṃ samupacitatamaḥ saṅghaniryāṇamantram |
sarvaiśvaryaikamantraṃ vyasanabhujagasandaṣṭasantrāṇamantraṃ
jihve śrīkṛṣṇamantraṃ japa japa satataṃ janmasāphalyamantram || 23 ||
vyāmoha praśamauṣadhaṃ munimanovṛtti pravṛttyauṣadhaṃ
daityendrārtikarauṣadhaṃ tribhuvanī sañjīvanaikauṣadham |
bhaktātyantahitauṣadhaṃ bhavabhayapradhvaṃsanaikauṣadhaṃ
śreyaḥprāptikarauṣadhaṃ piba manaḥ śrīkṛṣṇadivyauṣadham || 24 ||
āmnāyābhyasanānyaraṇyaruditaṃ vedavratānyanvahaṃ
medaśchedaphalāni pūrtavidhayaḥ sarve hutaṃ bhasmani |
tīrthānāmavagāhanāni ca gajasnānaṃ vinā yatpada-
-dvandvāmbhoruhasaṃsmṛtirvijayate devaḥ sa nārāyaṇaḥ || 25 ||
śrīmannāma procya nārāyaṇākhyaṃ
ke na prāpurvāñchitaṃ pāpino'pi |
hā naḥ pūrvaṃ vākpravṛttā na tasmin
tena prāptaṃ garbhavāsādiduḥkham || 26 ||
majjanmanaḥ phalamidaṃ madhukaiṭabhāre
matprārthanīya madanugraha eṣa eva |
tvadbhṛtyabhṛtya paricāraka bhṛtyabhṛtya
bhṛtyasya bhṛtya iti māṃ smara lokanātha || 27 ||
nāthe naḥ puruṣottame trijagatāmekādhipe cetasā
sevye svasya padasya dātari sure nārāyaṇe tiṣṭhati |
yaṃ kañcitpuruṣādhamaṃ katipayagrāmeśamalpārthadaṃ
sevāyai mṛgayāmahe naramaho mūkā varākā vayam || 28 ||
madana parihara sthitiṃ madīye
manasi mukundapadāravindadhāmni |
haranayanakṛśānunā kṛśo'si
smarasi na cakraparākramaṃ murāreḥ || 29 ||
tattvaṃ bruvāṇāni paraṃ parasmā-
-nmadhu kṣarantīva satāṃ phalāni |
prāvartaya prāñjalirasmi jihve
nāmāni nārāyaṇa gocarāṇi || 30 ||
idaṃ śarīraṃ pariṇāmapeśalaṃ
patatyavaśyaṃ ślathasandhijarjaram |
kimauṣadhaiḥ kliśyasi mūḍha durmate
nirāmayaṃ kṛṣṇarasāyanaṃ piba || 31 ||
dārā vārākaravarasutā te tanūjo viriñciḥ
stotā vedastava suragaṇo bhṛtyavargaḥ prasādaḥ |
muktirmāyā jagadavikalaṃ tāvakī devakī te
mātā mitraṃ balaripusutastvayyato'nyanna jāne || 32 ||
kṛṣṇo rakṣatu no jagattrayaguruḥ kṛṣṇaṃ namasyāmyahaṃ
kṛṣṇenāmaraśatravo vinihatāḥ kṛṣṇāya tasmai namaḥ |
kṛṣṇādeva samutthitaṃ jagadidaṃ kṛṣṇasya dāso'smyahaṃ
kṛṣṇe tiṣṭhati sarvametadakhilaṃ he kṛṣṇa rakṣasva mām || 33 ||
tattvaṃ prasīda bhagavan kuru mayyanāthe
viṣṇo kṛpāṃ paramakāruṇikaḥ kila tvam |
saṃsārasāgaranimagnamanantadīna-
-muddhartumarhasi hare puruṣottamo'si || 34 ||
namāmi nārāyaṇapādapaṅkajaṃ
karomi nārāyaṇapūjanaṃ sadā |
vadāmi nārāyaṇanāma nirmalaṃ
smarāmi nārāyaṇatattvamavyayam || 35 ||
śrīnātha nārāyaṇa vāsudeva
śrīkṛṣṇa bhaktapriya cakrapāṇe |
śrīpadmanābhācyuta kaiṭabhāre
śrīrāma padmākṣa hare murāre || 36 ||
ananta vaikuṇṭha mukunda kṛṣṇa
govinda dāmodara mādhaveti |
vaktuṃ samartho'pi na vakti kaści-
-daho janānāṃ vyasanābhimukhyam || 37 ||
dhyāyanti ye viṣṇumanantamavyayaṃ
hṛtpadmamadhye satataṃ vyavasthitam |
samāhitānāṃ satatābhayapradaṃ
te yānti siddhiṃ paramāṃ ca vaiṣṇavīm || 38 ||
kṣīrasāgarataraṅgaśīkarā-
-''sāratārakitacārumūrtaye |
bhogibhogaśayanīyaśāyine
mādhavāya madhuvidviṣe namaḥ || 39 ||
yasya priyau śrutidharau kavilokavīrau
mitre dvijanmavarapadmaśarāvabhūtām |
tenāmbujākṣacaraṇāmbujaṣaṭpadena
rājñā kṛtā kṛtiriyaṃ kulaśekhareṇa || 40 ||
iti kulaśekhara praṇītaṃ mukundamālā |
About This Stotram
Overview
The Mukunda Mala Stotram is a 39-verse Sanskrit devotional hymn honoring Lord Vishnu in his form as Mukunda, the bestower of liberation. It is attributed to Kulasekhara Alwar, one of the twelve Alwar poet-saints of the Vaishnava tradition and a king of the Chera dynasty. The stotram emphasizes selfless surrender to Vishnu's lotus feet and the impermanence of worldly pleasures, and it holds an established place in Vaishnava bhakti literature.
What are the benefits of chanting Mukunda Mala Stotram?
- Fosters intense devotion (bhakti) to Lord Vishnu
- Purification from sin and worldly attachments
- Attainment of liberation (moksha) through surrender
- Provides consolation and peace of mind
When is the best time to recite this?
Daily morning and evening recitation is the standard practice. Vaikuntha Ekadashi, Rama Navami, and Krishna Janmashtami are especially auspicious occasions for this stotram.
What is the historical and traditional background?
Kulasekhara Alwar was one of the twelve Alvars — Tamil Vaishnava poet-saints active between roughly the 6th and 9th centuries CE — and is traditionally identified as a king of the Chera (Kerala) region. The Alwars were foundational figures in the Bhakti movement who composed devotional hymns in Tamil (collectively the Nalayira Divya Prabandham) as well as Sanskrit. The Mukunda Mala Stotram is Kulasekhara's principal Sanskrit composition, and its philosophical content reflects the Vaishnava synthesis of Puranic narrative with Vedantic themes. The text has been continuously recited across Vaishnava communities throughout South and North India.
Available scripts
This text is available in 14 scripts: devanagari, tamil, telugu, kannada, malayalam, gujarati, bengali, iast, gurmukhi, oriya, assamese, sinhala, itrans, hk. Use the script selector above to switch between them.
Related Texts
- Vishnu Sahasranama — the thousand names of Vishnu from the Mahabharata, the primary Vaishnava namavali tradition with which this stotram is closely associated
- Narayana Suktam — a Vedic hymn to Narayana, the same deity as Mukunda, from the Krishna Yajurveda tradition