Brahma Samhita
Brahma Samhita
Brahma Samhita
brahma saṃhitā
īśvaraḥ paramaḥ kṛṣṇaḥ saccidānandavigrahaḥ |
anādirādirgovindaḥ sarvakāraṇakāraṇam || 1 ||
sahasrapatrakamalaṃ gokulākhyaṃ mahatpadam |
tatkarṇikāraṃ taddhāma tadanantāśasambhavam || 2 ||
karṇikāraṃ mahadyantraṃ ṣaṭkoṇaṃ vajrakīlakam
ṣaḍaṅga ṣaṭpadīsthānaṃ prakṛtyā puruṣeṇa ca |
premānandamahānandarasenāvasthitaṃ hi yat
jyotīrūpeṇa manunā kāmabījena saṅgatam || 3 ||
tatkiñjalkaṃ tadaṃśānāṃ tatpatrāṇi śriyāmapi || 4 ||
caturasraṃ tatparitaḥ śvetadvīpākhyamadbhutam |
caturasraṃ caturmūrteścaturdhāma catuṣkṛtam |
caturbhiḥ puruṣārthaiśca caturbhirhetubhirvṛtam |
śūlairdaśabhirānaddhamūrdhvādho digvidikṣvapi |
aṣṭabhirnidhibhirjuṣṭamaṣṭabhiḥ siddhibhistathā |
manurūpaiśca daśabhirdikpālaiḥ parito vṛtam |
śyāmairgauraiśca raktaiśca śuklaiśca pārṣadarṣabhaiḥ |
śobhitaṃ śaktibhistābhiradbhutābhiḥ samantataḥ || 5 ||
evaṃ jyotirmayo devaḥ sadānandaṃ parātparaḥ |
ātmārāmasya tasyāsti prakṛtyā na samāgamaḥ || 6 ||
māyayā'ramamāṇasya na viyogastayā saha |
ātmanā ramayā reme tyaktakālaṃ sisṛkṣayā || 7 ||
niyatiḥ sā ramādevī tatpriyā tadvaśaṃ tadā |
talliṅgaṃ bhagavān śambhurjotirūpaḥ sanātanaḥ |
yā yoniḥ sāparāśaktiḥ kāmo bījaṃ mahaddhareḥ || 8 ||
liṅgayonyātmikā jātā imā māheśvarī prajāḥ || 9 ||
śaktimān puruṣaḥ so'yaṃ liṅgarūpī maheśvaraḥ |
tasminnāvirabhūlliṅge mahāviṣṇurjagatpatiḥ || 10 ||
sahasraśīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt |
sahasrabāhurviśvātmā sahasrāṃśaḥ sahasrasūḥ || 11 ||
nārāyaṇaḥ sa bhagavānāpastasmātsanātanāt |
āvirāsītkāraṇārṇo nidhiḥ saṅkarṣaṇātmakaḥ |
yoganidrāṃ gatastasmin sahasrāṃśaḥ svayaṃ mahān || 12 ||
tadromabila jāleṣu bījaṃ saṅkarṣaṇasya ca |
haimānyaṇḍāni jātāni mahābhūtāvṛtāni tu || 13 ||
pratyaṇḍamevamekāṃśādekāṃśādviśati svayam |
sahasramūrdhā viśvātmā mahāviṣṇuḥ sanātanaḥ || 14 ||
vāmāṅgādasṛjadviṣṇuṃ dakṣiṇāṅgātprajāpatim |
jyotirliṅgamayaṃ śambhuṃ kūrcadeśādavāsṛjat || 15 ||
ahaṅkārātmakaṃ viśvaṃ tasmādetadvyajāyata || 16 ||
atha taistrividhairveśairlīlāmudvahataḥ kila |
yoganidrā bhagavatī tasya śrīriva saṅgatā || 17 ||
sasṛkṣāyāṃ tato nābhestasya padmaṃ viniryayau |
tannālaṃ hemanalinaṃ brahmaṇo lokamadbhutam || 18 ||
tattvāni pūrvarūḍhāni kāraṇāni parasparam |
samavāyāprayogācca vibhinnāni pṛthak pṛthak |
cicchaktyā sajjamāno'tha bhagavānādipūruṣaḥ |
yojayanmāyayā devo yoganidrāmakalpayat || 19 ||
yojayitvā tu tānyeva praviveśa svayaṃ guhām |
guhāṃ praviṣṭe tasmiṃstu jīvātmā pratibudhyate || 20 ||
sa nityo nityasambandhaḥ prakṛtiśca paraiva sā || 21 ||
evaṃ sarvātmasambandhaṃ nābhyāṃ padmaṃ harerabhūt |
tatra brahmābhavadbhūyaścaturvedī caturmukhaḥ || 22 ||
sa jāto bhagavacchaktyā tatkālaṃ kila coditaḥ |
sisṛkṣāyāṃ matiṃ cakre pūrvasaṃskārasaṃskṛtaḥ |
dadarśa kevalaṃ dhvāntaṃ nānyatkimapi sarvataḥ || 23 ||
uvāca puratastasmai tasya divyā sarasvatī |
kāmaḥ kṛṣṇāya govinda he gopījana ityapi |
vallabhāya priyā vahnermantraṃ te dāsyati priyam || 24 ||
tapastvaṃ tapa etena tava siddhirbhaviṣyati || 25 ||
atha tepe sa suciraṃ prīṇan govindamavyayam |
śvetadvīpapatiṃ kṛṣṇaṃ golokasthaṃ parātparam |
prakṛtyā guṇarūpiṇyā rūpiṇyā paryupāsitam |
sahasradalasampanne koṭikiñjalkabṛṃhite |
bhūmiścintāmaṇistatra karṇikāre mahāsane |
samāsīnaṃ cidānandaṃ jyotirūpaṃ sanātanam |
śabdabrahmamayaṃ veṇuṃ vādayantaṃ mukhāmbuje |
vilāsinīgaṇavṛtaṃ svaiḥ svairaṃśairabhiṣṭutam || 26 ||
atha veṇuninādasya trayīmūrtimayī gatiḥ |
sphurantī praviveśāśu mukhābjāni svayambhuvaḥ |
gāyatrīṃ gāyatastasmādadhigatya sarojajaḥ |
saṃskṛtaścādiguruṇā dvijatāmagamattataḥ || 27 ||
trayyā prabuddho'tha vidhirvijñātatattvasāgaraḥ |
tuṣṭāva vedasāreṇa stotreṇānena keśavam || 28 ||
cintāmaṇiprakarasadmasu kalpavṛkṣa
lakṣāvṛteṣu surabhīrabhipālayantam |
lakṣmīsahasraśatasambhramasevyamānaṃ
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 29 ||
veṇuṃ kvaṇantamaravindadalāyatākṣaṃ
barhāvataṃsamasitāmbudasundarāṅgam |
kandarpakoṭikamanīyaviśeṣaśobhaṃ
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 30 ||
ālolacandrakalasadvanamālyavaṃśī-
-ratnāṅgadaṃ praṇayakelikalāvilāsam |
śyāmaṃ tribhaṅgalalitaṃ niyataprakāśaṃ
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 31 ||
aṅgāni yasya sakalendriyavṛttimanti
paśyanti pānti kalayanti ciraṃ jaganti |
ānandacinmayasadujjvalavigrahasya
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 32 ||
advaitamacyutamanādimanantarūpaṃ
ādyaṃ purāṇapuruṣaṃ navayauvanaṃ ca |
vedeṣu durlabhamadurlabhamātmabhaktau
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 33 ||
panthāstu koṭiśatavatsarasampragamyo
vāyorathāpi manaso munipuṅgavānām |
so'pyasti yatprapadasīmnyavicintyatattve
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 34 ||
eko'pyasau racayituṃ jagadaṇḍakoṭiṃ
yacchaktirasti jagadaṇḍacayā yadantaḥ |
aṇḍāntarasthaparamāṇucayāntarasthaṃ
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 35 ||
yadbhāvabhāvitadhiyo manujāstathaiva
samprāpya rūpamahimāsanayānabhūṣāḥ |
sūktairyameva nigamaprathitaiḥ stuvanti
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 36 ||
ānandacinmayarasapratibhāvitābhi-
-stābhirya eva nijarūpatayā kalābhiḥ |
goloka eva nivasatyakhilātmabhūto
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 37 ||
premāñjanacchuritabhaktivilocanena
santaḥ sadaiva hṛdayeṣu vilokayanti |
yaṃ śyāmasundaramacintyaguṇasvarūpaṃ
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 38 ||
rāmādimūrtiṣu kalāniyamena tiṣṭhan
nānāvatāramakarodbhuvaneṣu kintu |
kṛṣṇaḥ svayaṃ samabhavatparamaḥ pumān yo
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 39 ||
yasya prabhā prabhavato jagadaṇḍakoṭi-
-koṭiṣvaśeṣavasudhādi vibhūtibhinnam |
tadbrahma niṣkalamanantamaśeṣabhūtaṃ
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 40 ||
māyā hi yasya jagadaṇḍaśatāni sūte
traiguṇyatadviṣayavedavitāyamānā |
sattvāvalambiparasattvaṃ viśuddhasattvaṃ
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 41 ||
ānandacinmayarasātmatayā manaḥsu
yaḥ prāṇināṃ pratiphalan smaratāmupetya |
līlāyitena bhuvanāni jayatyajasraṃ
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 42 ||
golokanāmni nijadhāmni tale ca tasya
devi maheśaharidhāmasu teṣu teṣu |
te te prabhāvanicayā vihitāśca yena
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 43 ||
sṛṣṭisthitipralayasādhanaśaktirekā
chāyeva yasya bhuvanāni bibharti durgā |
icchānurūpamapi yasya ca ceṣṭate sā
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 44 ||
kṣīraṃ yathā dadhi vikāraviśeṣayogāt
sañjāyate na hi tataḥ pṛthagasti hetoḥ |
yaḥ śambhutāmapi tathā samupaiti kāryā-
-dgovindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 45 ||
dīpārcireva hi daśāntaramabhyupetya
dīpāyate vivṛtahetusamānadharmā |
yastādṛgeva hi ca viṣṇutayā vibhāti
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 46 ||
yaḥ kāraṇārṇavajale bhajati sma yoga-
-nidrāmanantajagadaṇḍasaromakūpaḥ |
ādhāraśaktimavalambya parāṃ svamūrtiṃ
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 47 ||
yasyaikaniśvasitakālamathāvalambya
jīvanti lomabilajā jagadaṇḍanāthāḥ |
viṣṇurmahān sa iha yasya kalāviśeṣo
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 48 ||
bhāsvān yathāśmaśakaleṣu nijeṣu tejaḥ
svīyaṃ kiyatprakaṭayatyapi tadvadatra |
brahmā ya eṣa jagadaṇḍavidhānakartā
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 49 ||
yatpādapallavayugaṃ vinidhāya kumbha-
-dvandve praṇāmasamaye sa gaṇādhirājaḥ |
vighnān vihantumalamasya jagattrayasya
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 50 ||
agnirmahī gaganamambu maruddiśaśca
kālastathātmamanasīti jagattrayāṇi |
yasmādbhavanti vibhavanti viśanti yaṃ ca
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 51 ||
yaccakṣureṣa savitā sakalagrahāṇāṃ
rājā samastasuramūrtiraśeṣatejāḥ |
yasyājñayā bhramati sambhṛtakālacakro
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 52 ||
dharmo'tha pāpanicayaḥ śrutayastapāṃsi
brahmādikīṭapatagāvadhayaśca jīvāḥ |
yaddatamātravibhavaprakaṭaprabhāvā
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 53 ||
yastvindragopamathavendramaho svakarma-
-bandhānurūpaphalabhājanamātanoti |
karmāṇi nirdahati kintu ca bhaktibhājāṃ
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 54 ||
yaṃ krodhakāmasahajapraṇayādibhīti-
-vātsalyamohagurugauravasevyabhāvaiḥ |
sañcintya tasya sadṛśīṃ tanumāpurete
govindamādipuruṣaṃ tamahaṃ bhajāmi || 55 ||
śriyaḥ kāntāḥ kāntaḥ paramapuruṣaḥ kalpataravo
drumā bhūmiścintāmaṇigaṇamayi toyamamṛtam |
kathā gānaṃ nāṭyaṃ gamanamapi vaṃśī priyasakhi
cidānandaṃ jyotiḥ paramapi tadāsvādyamapi ca |
sa yatra kṣīrābdhiḥ sravati surabhībhyaśca sumahān
nimeṣārdhākhyo vā vrajati na hi yatrāpi samayaḥ |
bhaje śvetadvīpaṃ tamahamiha golokamiti yaṃ
vidantaste santaḥ kṣitiviralacārāḥ katipaye || 56 ||
athovāca mahāviṣṇurbhagavantaṃ prajāpatim |
brahman mahattvavijñāne prajāsarge ca cenmatiḥ |
pañcaślokīmimāṃ vidyāṃ vatsa dattāṃ nibodha me || 57 ||
prabuddhe jñānabhaktibhyāmātmanyānandacinmayī |
udetyanuttamā bhaktirbhagavatpremalakṣaṇā || 58 ||
pramāṇaistat sadācāraistadabhyāsairnirantaram |
bodhayanātmanātmānaṃ bhaktimapyuttamāṃ labhet || 59 ||
yasyāḥ śreyaskaraṃ nāsti yayā nirvṛtimāpnuyāt |
yā sādhayati māmeva bhaktiṃ tāmeva sādhayet || 60 ||
dharmānanyān parityajya māmekaṃ bhaja viśvasan |
yādṛśī yādṛśī śraddhā siddhirbhavati tādṛśī |
kurvannirantaraṃ karma loko'yamanuvartate |
tenaiva karmaṇā dhyāyanmāṃ parāṃ bhaktimicchati || 61 ||
ahaṃ hi viśvasya carācarasya
bījaṃ pradhānaṃ prakṛtiḥ pumāṃśca |
mayāhitaṃ teja idaṃ bibharṣi
vidhe vidhehi tvamatho jaganti || 62 ||
iti śrī brahma saṃhitā sampūrṇam |
About This Stotram
Overview
The Brahma Samhita is a Sanskrit samhita of 62 verses presented as hymns sung by Lord Brahma to Lord Krishna, describing the supreme nature of Krishna as the original Personality of Godhead (Adi Purusha) and the transcendental realm of Goloka Vrindavan. The text is a foundational scripture of Gaudiya Vaishnavism and is particularly revered within that tradition.
What are the benefits of chanting Brahma Samhita?
- Development of devotional love (bhakti) for Lord Krishna
- Spiritual knowledge about the nature of the Supreme and the transcendental realm
- Purification of the mind and heart
- Guidance toward liberation and eternal association with the divine
When is the best time to recite this?
The Brahma Samhita may be recited during morning and evening spiritual practice. It is especially recommended during festivals associated with Lord Krishna, such as Janmashtami and Radhashtami, and during periods of focused spiritual study within the Vaishnava tradition.
What is the historical and traditional background?
The Brahma Samhita holds a central place in the Gaudiya Vaishnava tradition established by Sri Chaitanya Mahaprabhu in the 15th century. The most widely accepted version consists of 62 verses and was rediscovered by Sri Chaitanya Mahaprabhu in South India, after which it was disseminated throughout his movement. Scholars debate the text's antiquity, but within Gaudiya Vaishnavism it is considered an ancient scripture predating many Puranic texts. The text systematically presents the theology of Krishna as the supreme source of all existence and bhakti-yoga as the path to spiritual perfection.
Available scripts
This text is available in 14 scripts: devanagari, tamil, telugu, kannada, malayalam, gujarati, bengali, iast, gurmukhi, oriya, assamese, sinhala, itrans, hk. Use the script selector above to switch between them.
Related Texts
- Gopala Tapani Upanishad — a minor Upanishad also central to Gaudiya Vaishnavism that describes the worship of Krishna
- Srimad Bhagavatam — the primary Puranic scripture of the Vaishnava tradition, containing the most detailed account of Krishna's life and theology