Shivananda Lahari
Shivananda Lahari
Shivananda Lahari
śivānanda lahari
kalābhyāṃ cūḍālaṅkṛta-śaśikalābhyāṃ nijatapaḥ-
-phalābhyāṃ bhakteṣu prakaṭita-phalābhyāṃ bhavatu me |
śivābhyā-mastoka-tribhuvana-śivābhyāṃ hṛdi puna-
-rbhavābhyā-mānanda-sphuradanubhavābhyāṃ natiriyam || 1 ||
galantī śambho tvaccarita-saritaḥ kilbiṣarajo
dalantī dhīkulyā-saraṇiṣu patantī vijayatām |
diśantī saṃsāra-bhramaṇa-paritāpopaśamanaṃ
vasantī maccetohradabhuvi śivānandalaharī || 2 ||
trayīvedyaṃ hṛdyaṃ tripura-haramādyaṃ trinayanaṃ
jaṭābhārodāraṃ caladuragahāraṃ mṛgadharam |
mahādevaṃ devaṃ mayi sadayabhāvaṃ paśupatiṃ
cidālambaṃ sāmbaṃ śivamati-viḍambaṃ hṛdi bhaje || 3 ||
sahasraṃ vartante jagati vibudhāḥ kṣudraphaladā
na manye svapne vā tadanusaraṇaṃ tatkṛtaphalam |
hari-brahmādīnā-mapi nikaṭa-bhājāmasulabhaṃ
ciraṃ yāce śambho śiva tava padāmbhoja-bhajanam || 4 ||
smṛtau śāstre vaidye śakuna-kavitā-gānaphaṇitau
purāṇe mantre vā stuti-naṭana-hāsyeṣvacaturaḥ |
kathaṃ rājñāṃ prītirbhavati mayi ko'haṃ paśupate
paśuṃ māṃ sarvajña prathita kṛpayā pālaya vibho || 5 ||
ghaṭo vā mṛtpiṇḍo-'pyaṇurapi ca dhūmo'gniracalaḥ
paṭo vā tanturvā pariharati kiṃ ghoraśamanam |
vṛthā kaṇṭhakṣobhaṃ vahasi tarasā tarkavacasā
padāmbhojaṃ śambhorbhaja paramasaukhyaṃ vraja sudhīḥ || 6 ||
manaste pādābje nivasatu vacaḥ stotraphaṇitau
karau cābhyarcāyāṃ śrutirapi kathā karṇanavidhau |
tava dhyāne buddhirnayanayugalaṃ mūrtivibhave [buddhiḥ nayanayugalaṃ]
para-granthānkairvā paramaśiva jāne paramataḥ || 7 ||
yathā buddhiḥ śuktau rajatamiti kācāśmani maṇi- [maṇiḥ jale]
-rjale paiṣṭe kṣīraṃ bhavati mṛgatṛṣṇā-su salilam |
tathā devabhrāntyā bhajati bhavadanyaṃ jaḍajano
mahādeveśaṃ tvāṃ manasi ca na matvā paśupate || 8 ||
gabhīre kāsāre viśati vijane ghoravipine
viśāle śaile ca bhramati kusumārthaṃ jaḍamatiḥ |
samarpyaikaṃ cetaḥ sarasijamu-mānātha bhavate
sukhe-nāvasthātuṃ jana iha na jānāti kimaho || 9 ||
naratvaṃ devatvaṃ nagavana-mṛgatvaṃ maśakatā
paśutvaṃ kīṭatvaṃ bhavatu vihagatvādi jananam |
sadā tvatpādābja-smaraṇa-paramānandalaharī-
-vihārāsaktaṃ ceddhṛdayamiha kiṃ tena vapuṣā || 10 ||
vaṭurvā gehī vā yatirapi jaṭī vā taditaro
naro vā yaḥ kaścidbhavatu bhava kiṃ tena bhavati |
yadīyaṃ hṛtpadmaṃ yadi bhavadadhīnaṃ paśupate
tadīyastvaṃ śambho bhavasi bhavabhāraṃ ca vahasi || 11 ||
guhāyāṃ gehe vā bahirapi vane vā'driśikhare
jale vā vahnau vā vasatu vasateḥ kiṃ vada phalam |
sadā yasyaivāntaḥ-karaṇamapi śambho tava pade
sthitaṃ cedyogo'sau sa ca paramayogī sa ca sukhī || 12 ||
asāre saṃsāre nija-bhajanadūre jaḍadhiyā
bhramantaṃ māmandhaṃ paramakṛpayā pātumucitam |
madanyaḥ ko dīnastava kṛpaṇa-rakṣātinipuṇa- [rakṣātinipuṇaḥ tvadanyaḥ]
-stvadanyaḥ ko vā me trijagati śaraṇyaḥ paśupate || 13 ||
prabhustvaṃ dīnānāṃ khalu paramabandhuḥ paśupate
pramukhyo'haṃ teṣāmapi kimuta bandhutvamanayoḥ |
tvayaiva kṣantavyāḥ śiva madaparādhāśca sakalāḥ
prayatnā-tkartavyaṃ madavanamiyaṃ bandhusaraṇiḥ || 14 ||
upekṣā no cetkiṃ na harasi bhavaddhyāna-vimukhāṃ
durāśā-bhūyiṣṭhāṃ vidhilipi-maśakto yadi bhavān |
śirastadvaidhātraṃ nanakhalu suvṛttaṃ paśupate
kathaṃ vā niryatnaṃ karanakha-mukhenaiva lulitam || 15 ||
viriñci-rdīrghāyu-rbhavatu bhavatā tatparaśira- [tatparaśiraḥ catuṣkaṃ]
-ścatuṣkaṃ saṃrakṣyaṃ sa khalu bhuvi dainyaṃ likhitavān |
vicāraḥ ko vā māṃ viśada kṛpayā pāti śiva te
kaṭākṣavyāpāraḥ svayamapi ca dīnāvanaparaḥ || 16 ||
phalādvā puṇyānāṃ mayi karuṇayā vā tvayi vibho
prasanne'pi svāmin bhavadamala-pādābja-yugalam |
kathaṃ paśyeyaṃ māṃ sthagayati namaḥ sambhramajuṣāṃ
nilimpānāṃ śreṇi-rnija-kanaka-māṇikya-makuṭaiḥ || 17 ||
tvameko lokānāṃ paramaphalado divyapadavīṃ
vahantastvanmūlāṃ punarapi bhajante harimukhāḥ |
kiyadvā dākṣiṇyaṃ tava śiva madāśā ca kiyatī
kadā vā madrakṣāṃ vahasi karuṇā-pūritadṛśā || 18 ||
durāśā-bhūyiṣṭhe duradhipa-gṛhadvāra-ghaṭake
durante saṃsāre duritanilaye duḥkhajanake |
madāyāsaṃ kiṃ na vyapanayasi kasyopa-kṛtaye
vadeyaṃ prītiścettava śiva kṛtārthāḥ khalu vayam || 19 ||
sadā mohāṭavyāṃ carati yuvatīnāṃ kucagirau
naṭatyāśā-śākhā-svaṭati jhaṭiti svairamabhitaḥ |
kapālin bhikṣo me hṛdaya-kapimatyanta-capalaṃ
dṛḍhaṃ bhaktyā baddhvā śiva bhavadadhīnaṃ kuru vibho || 20 ||
dhṛti-stambhādhārāṃ dṛḍha-guṇa-nibaddhāṃ sagamanāṃ
vicitrāṃ padmāḍhyāṃ pratidivasa-sanmārga-ghaṭitām |
smarāre maccetaḥ-sphuṭa-paṭakuṭīṃ prāpya viśadāṃ
jaya svāmin śaktyā saha śiva gaṇaiḥ sevita vibho || 21 ||
pralobhādyairarthāharaṇa-paratantro dhanigṛhe [pralobhādyaiḥ arthāharaṇa-paratantro]
praveśodyuktaḥ san bhramati bahudhā taskarapate |
imaṃ cetaścoraṃ kathamiha sahe śaṅkara vibho
tavādhīnaṃ kṛtvā mayi niraparādhe kuru kṛpām || 22 ||
karomi tvatpūjāṃ sapadi sukhado me bhava vibho
vidhitvaṃ viṣṇutvaṃ diśasi khalu tasyāḥ phalamiti |
punaśca tvāṃ draṣṭuṃ divi bhuvi vahanpakṣi-mṛgatā-
-madṛṣṭvā tatkhedaṃ kathamiha sahe śaṅkara vibho || 23 ||
kadā vā kailāse kanakamaṇisaudhe saha gaṇai- [saha gaṇaiḥ vasan]
-rvasan śambhoragre sphuṭa-ghaṭita-mūrdhāñjalipuṭaḥ |
vibho sāmba svāmi-nparamaśiva pāhīti nigada-
-nvidhātṝṇāṃ kalpān kṣaṇamiva vineṣyāmi sukhataḥ || 24 ||
stavai-rbrahmādīnāṃ jayajaya-vacobhirniyamināṃ
gaṇānāṃ kelībhirmadakalamahokṣasya kakudi | [kelībhiḥ madakala-mahokṣasya]
sthitaṃ nīlagrīvaṃ trinayana-mumāśliṣṭa-vapuṣaṃ
kadā tvāṃ paśyeyaṃ karadhṛta-mṛgaṃ khaṇḍa-paraśum || 25 ||
kadā vā tvāṃ dṛṣṭvā giriśa tava bhavyāṅghri yugalaṃ
gṛhītvā hastābhyāṃ śirasi nayane vakṣasi vahan |
samā śliṣyā ghrāya sphuṭa jalaja gandhān parimalā-
-nalābhyāṃ brahmādyairmudamanubhaviṣyāmi hṛdaye || 26 || [brahmādyaiḥ muda-manubhaviṣyāmi]
karasthe hemādrau giriśa nikaṭasthe dhanapatau
gṛhasthe svarbhūjā mara surabhi cintāmaṇigaṇe |
śiraḥsthe śītāṃśau caraṇayugalasthe'khilaśubhe
kamarthaṃ dāsye'haṃ bhavatu bhavadarthaṃ mama manaḥ || 27 ||
sārūpyaṃ tava pūjane śiva mahādeveti saṅkīrtane
sāmīpyaṃ śivabhakti-dhuryajanatā-sāṅgatya-sambhāṣaṇe ||
sālokyaṃ ca carācarātmakatanudhyāne bhavānīpate
sāyujyaṃ mama siddhamatra bhavati svāmin kṛtārtho'smyaham || 28 ||
tvatpādāmbujamarcayāmi paramaṃ tvāṃ cintayāmyanvahaṃ
tvāmīśaṃ śaraṇaṃ vrajāmi vacasā tvāmeva yāce vibho |
vīkṣāṃ me diśa cākṣuṣīṃ sakaruṇāṃ divyaiściraṃ prārthitāṃ
śambho lokaguro madīyamanasaḥ saukhyopadeśaṃ kuru || 29 ||
vastroddhūtavidhau sahasrakaratā puṣpārcane viṣṇutā
gandhe gandhavahātmatā'nnapacane barhirmukhādhyakṣatā |
pātre kāñcanagarbhatāsti mayi cedbālenducūḍāmaṇe
śuśrūṣāṃ karavāṇi te paśupate svāmiṃstrilokīguro || 30 ||
nālaṃ vā paramopakārakamidaṃ tvekaṃ paśūnāṃ pate
paśyan kukṣigatāṃścarācaragaṇān bāhyasthitān rakṣitum |
sarvāmartyapalāyanauṣadhamatijvālākaraṃ bhīkaraṃ
nikṣiptaṃ garalaṃ gale na gilitaṃ nodgīrṇameva tvayā || 31 ||
jvālograḥ sakalāmarātibhayadaḥ kṣvelaḥ kathaṃ vā tvayā
dṛṣṭaḥ kiṃ ca kare dhṛtaḥ karatale kiṃ pakvajambūphalam |
jihvāyāṃ nihitaśca siddhaghuṭikā vā kaṇṭhadeśe bhṛtaḥ
kiṃ te nīlamaṇirvibhūṣaṇamayaṃ śambho mahātman vada || 32 ||
nālaṃ vā sakṛdeva deva bhavataḥ sevā natirvā nutiḥ
pūjā vā smaraṇaṃ kathāśravaṇamapyālokanaṃ mādṛśām |
svāminnasthiradevatānusaraṇāyāsena kiṃ labhyate
kā vā muktiritaḥ kuto bhavati cetkiṃ prārthanīyaṃ tadā || 33 ||
kiṃ brūmastava sāhasaṃ paśupate kasyāsti śambho bhava-
-ddhairyaṃ cedṛśamātmanaḥ sthitiriyaṃ cānyaiḥ kathaṃ labhyate |
bhraśyaddevagaṇaṃ trasanmunigaṇaṃ naśyatprapañcaṃ layaṃ
paśyannirbhaya eka eva viharatyānandasāndro bhavān || 34 ||
yogakṣemadhurandharasya sakalaśreyaḥpradodyogino
dṛṣṭādṛṣṭamatopadeśakṛtino bāhyāntaravyāpinaḥ |
sarvajñasya dayākarasya bhavataḥ kiṃ veditavyaṃ mayā
śambho tvaṃ paramāntaraṅga iti me citte smarāmyanvaham || 35 ||
bhakto bhaktiguṇāvṛte mudamṛtāpūrṇe prasanne manaḥ
kumbhe sāmba tavāṅghripallavayugaṃ saṃsthāpya saṃvitphalam |
satvaṃ mantramudīrayannijaśarīrāgāraśuddhiṃ vahan
puṇyāhaṃ prakaṭīkaromi ruciraṃ kalyāṇamāpādayan || 36 ||
āmnāyāmbudhimādareṇa sumanaḥsaṅghāḥ samudyanmano [samudyanmanaḥ]
manthānaṃ dṛḍhabhaktirajjusahitaṃ kṛtvā mathitvā tataḥ |
somaṃ kalpataruṃ suparvasurabhiṃ cintāmaṇiṃ dhīmatāṃ
nityānandasudhāṃ nirantararamāsaubhāgyamātanvate || 37 ||
prākpuṇyācalamārgadarśitasudhāmūrtiḥ prasannaḥ śivaḥ
somaḥ sadgaṇasevito mṛgadharaḥ pūrṇastamomocakaḥ |
cetaḥ puṣkaralakṣito bhavati cedānandapāthonidhiḥ
prāgalbhyena vijṛmbhate sumanasāṃ vṛttistadā jāyate || 38 ||
dharmo me caturaṅghrikaḥ sucaritaḥ pāpaṃ vināśaṃ gataṃ
kāmakrodhamadādayo vigalitāḥ kālāḥ sukhāviṣkṛtāḥ |
jñānānandamahauṣadhiḥ suphalitā kaivalyanāthe sadā
mānye mānasapuṇḍarīkanagare rājāvataṃse sthite || 39 ||
dhīyantreṇa vacoghaṭena kavitākulyopakulyākramai- [kavitākulyopakulyākramaiḥ]
-rānītaiśca sadāśivasya caritāmbhorāśidivyāmṛtaiḥ |
hṛtkedārayutāśca bhaktikalamāḥ sāphalyamātanvate
durbhikṣānmama sevakasya bhagavanviśveśa bhītiḥ kutaḥ || 40 ||
pāpotpātavimocanāya ruciraiśvaryāya mṛtyuñjaya
stotradhyānanatipradakṣiṇasaparyālokanākarṇane |
jihvācittaśiroṅghrihastanayanaśrotrairahaṃ prārthito
māmājñāpaya tannirūpaya muhurmāmeva mā me'vacaḥ || 41 ||
gāmbhīryaṃ parikhāpadaṃ ghanadhṛtiḥ prākāra udyadguṇa- [udyadguṇastòmaḥ]
-stomaścāptabalaṃ ghanendriyacayo dvārāṇi dehe sthitaḥ |
vidyā vastusamṛddhirityakhilasāmagrīsamete sadā
durgātipriyadeva māmakamanodurge nivāsaṃ kuru || 42 ||
mā gaccha tvamitastato giriśa bho mayyeva vāsaṃ kuru
svāminnādikirāta māmakamanaḥkāntārasīmāntare |
vartante bahuśo mṛgā madajuṣo mātsaryamohādaya- [ mātsaryamohādayaḥ]
-stānhatvā mṛgayāvinodarucitā lābhaṃ ca samprāpsyasi || 43 ||
karalagnamṛgaḥ karīndrabhaṅgo
ghanaśārdūlavikhaṇḍano'stajantuḥ |
giriśo viśadākṛtiśca cetaḥ-
-kuhare pañcamukho'sti me kuto bhīḥ || 44 ||
chandaḥ śākhiśikhānvitair [śākhiśikhānvitairaḥ] dvijavaraiḥ saṃsevite śāśvate
saukhyāpādini khedabhedini sudhāsāraiḥ phalairdīpite |
cetaḥpakṣiśikhāmaṇe tyaja vṛthā añcāramanyairalaṃ
nityaṃ śaṅkara pādapadmayugalīnīḍe vihāraṃ kuru || 45 ||
ākīrṇe nakharājikāntivibhavai [nakharājikāntivibhavaiḥ] rudyatsudhāvaibhavai-[rudyatsudhāvaibhavaiḥ]
-rādhaute'pi ca padmarāgalalite haṃsavrajairāśrite |
nityaṃ bhaktivadhūgaṇaiśca rahasi svecchāvihāraṃ kuru
sthitvā mānasarājahaṃsa girijānāthāṅghrisaudhāntare || 46 ||
śambhudhyāna vasantasaṅgini hṛdārāme'ghajīrṇacchadāḥ
srastā bhaktilatācchaṭā vilasitāḥ puṇyapravālaśritāḥ |
dīpyante guṇakorakā japavacaḥpuṣpāṇi sadvāsanā
jñānānanda sudhāmarandalaharī saṃvitphalābhyunnatiḥ || 47 ||
nityānandarasālayaṃ suramunisvāntāmbujātāśrayaṃ
svacchaṃ saddvijasevitaṃ kaluṣahṛtsadvāsanā viṣkṛtam |
śambhudhyāna sarovaraṃ vraja manohaṃ sāvataṃsa sthiraṃ
kiṃ kṣudrā śrayapalvala bhramaṇa sañjātaśramaṃ prāpsyasi || 48 ||
ānandāmṛta pūritā harapadāṃ bhojā lavālodyatā
sthairyopaghnamupetya bhaktilatikā śākhopa śākhānvitā |
ucchair mānasa kāyamāna paṭalīmākramya niṣkalmaṣā
nityābhīṣṭa phalapradā bhavatu me satkarma saṃvardhitā || 49 ||
sandhyā rambha vijṛmbhitaṃ śrutiśiraḥ sthānāntarādhi ṣṭhitaṃ
saprema bhramarābhirāmaṃ asakṛt sadvāsanā śobhitam |
bhogīndrā bharaṇaṃ samastasumanaḥ pūjyaṃ guṇāviṣkṛtaṃ
seve śrīgiri mallikārjuna mahāliṅgaṃ śivāliṅgitam || 50 ||
bhṛṅgīcchā naṭanotkaṭaḥ karamadagrāhī sphuran mādhavā- [sphuran mādhavāvhlādo]
-hlādo nādayuto mahāsitavapuḥ pañceṣuṇā cādṛtaḥ |
satpakṣaḥ sumano vaneṣu sa punaḥ sākṣānmadīye mano-
-rājīve bhramarādhipo viharatāṃ śrīśailavāsī vibhuḥ || 51 ||
kāruṇyāmṛta varṣiṇaṃ ghanavipadgrīṣmac chidākarmaṭhaṃ
vidyāsasya phalodayāya sumanaḥ saṃsevya micchākṛtim |
nṛtyad bhakta mayūramadri nilayaṃ cañcajjaṭāmaṇḍalaṃ
śambho vāñchati nīlakandhara sadā tvāṃ me manaścātakaḥ || 52 ||
ākāśena śikhī samastaphaṇināṃ netrā kalāpī natā-[natānugrāhi]
-nugrāhi praṇavopade śaninadaiḥ kekīti yo gīyate |
śyāmāṃ śailasamudbhavāṃ ghanaruciṃ dṛṣṭvā naṭantaṃ mudā
vedāntopavane vihārarasikaṃ taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhaje || 53 ||
sandhyā gharmadinātyayo harikarāghāta prabhūtānaka- [prabhūtānakadhvāno ]
-dhvāno vāridagarjitaṃ diviṣadāṃ dṛṣṭicchaṭā cañcalā |
bhaktānāṃ paritoṣabāṣpa vitatir vṛṣṭir mayūrī śivā
yasminnujjvala tāṇḍavaṃ vijayate taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhaje || 54 ||
ādyāyāmita tejase śrutipadairvedyāya sādhyāya te
vidyānandamayātmane trijagataḥ saṃrakṣaṇodyogine |
dhyeyāyākhilayogibhiḥ suragaṇairgeyāya māyāvine
samyaktāṇḍava sambhramāya jaṭine seyaṃ natiḥ śambhave || 55 ||
nityāya triguṇātmane purajite kātyāyanī śreyase
satyāyādi kuṭumbine munimanaḥ pratyakṣa cinmūrtaye |
māyāsṛṣṭa jagattrayāya sakalāmnāyāntasañcāriṇe
sāyaṃ tāṇḍava sambhramāya jaṭine seyaṃ natiḥ śambhave || 56 ||
nityaṃ svodarapoṣaṇāya sakalānuddiśya vittāśayā
vyarthaṃ paryaṭanaṃ karomi bhavataḥ sevāṃ na jāne vibho |
majjanmāntara puṇya pāka balatastvaṃ śarva sarvāntara- [sarvāntaraḥ]
-stiṣṭhasyeva hi tena vā paśupate te rakṣaṇīyo'smyaham || 57 ||
eko vārija bāndhavaḥ kṣitinabho vyāptaṃ tamo maṇḍalaṃ
bhittvā locana gocaro'pi bhavati tvaṃ koṭi sūryaprabhaḥ |
vedyaḥ kiṃ na bhavasyaho ghanataraṃ kīdṛgbhavenmattama- [kīdṛgbhavenmattamaḥ]
-statsarvaṃ [tatsarvaṃ] vyapanīya me paśupate sākṣātprasanno bhava || 58 ||
haṃsaḥ padmavanaṃ samicchati yathā nīlāmbudaṃ cātakaḥ
kokaḥ kokanadapriyaṃ pratidinaṃ candraṃ cakorastathā |
ceto vāñchati māmakaṃ paśupate cinmārgamṛgyaṃ vibho
gaurīnātha bhavatpadābja yugalaṃ kaivalya saukhyapradam || 59 ||
rodhastoyahṛtaḥ śrameṇa pathikaśchāyāṃ tarorvṛṣṭito [tarorvṛṣṭitaḥ]
bhītaḥ svasthagṛhaṃ gṛhasthamatithir dīnaḥ prabhuṃ dhārmikam |
dīpaṃ santamasākulaśca śikhinaṃ śītā vṛtastvaṃ tathā
cetaḥ sarvabhayāpahaṃ vraja sukhaṃ śambhoḥ padāmbhoruham || 60 ||
aṅkolaṃ nija-bīja-santatirayaskāntopalaṃ [santatiḥ ayaskāntopalaṃ] sūcikā
sādhvī naijavibhuṃ latā kṣitiruhaṃ sindhuḥ sarid vallabham |
prāpnotīha yathā tathā paśupateḥ pādāravinda dvayaṃ
cetovṛtti rupetya tiṣṭhati sadā sā bhakti rityucyate || 61 ||
ānandāśrubhirātanoti pulakaṃ nairmalyataśchādanaṃ
vācā-śaṅkhamukhe sthitaiśca jaṭharāpūrtiṃ caritrāmṛtaiḥ |
rudrākṣair hasitena deva vapuṣo rakṣāṃ bhavadbhāvanā-
-paryaṅke viniveśya bhaktijananī bhaktārbhakaṃ rakṣati || 62 ||
mārgāvartitapādukā paśupateraṅgasya kūrcāyate
gaṇḍūṣāmbuniṣecanaṃ puraripordivyābhiṣekāyate |
kiñci-dbhakṣita-māṃsa-śeṣakabalaṃ navyopahārāyate
bhaktiḥ kiṃ na karotyaho vanacaro bhaktāvataṃsāyate || 63 ||
vakṣastāḍanamantakasya kaṭhināpasmārasammardanaṃ
bhūbhṛtparyaṭanaṃ namatsuraśiraḥkoṭīrasaṅgharṣaṇam |
karmedaṃ mṛdulasya tāvakapadadvandvasya kiṃ vocitaṃ
maccetomaṇipādukāviharaṇaṃ śambho sadāṅgīkuru || 64 ||
vakṣastāḍanaśaṅkayā vicalito vaivasvato nirjarāḥ
koṭīrojjvalaratnadīpakalikānīrājanaṃ kurvate |
dṛṣṭvā muktivadhūstanoti nibhṛtāśleṣaṃ bhavānīpate
yaccetastava pādapadmabhajanaṃ tasyeha kiṃ durlabham || 65 ||
krīḍārthaṃ sṛjasi prapañcamakhilaṃ krīḍāmṛgāste janāḥ
yatkarmācaritaṃ mayā ca bhavataḥ prītyai bhavatyeva tat |
śambho svasya kutūhalasya karaṇaṃ macceṣṭitaṃ niścitaṃ
tasmānmāmakarakṣaṇaṃ paśupate kartavyameva tvayā || 66 ||
bahuvidhaparitoṣabāṣpapūra-
-sphuṭapulakāṅkitacārubhogabhūmim |
cirapadaphalakāṅkṣisevyamānāṃ
paramasadāśivabhāvanāṃ prapadye || 67 ||
amitamudamṛtaṃ muhurduhantīṃ
vimalabhavatpadagoṣṭhamāvasantīm |
sadaya paśupate supuṇyapākāṃ
mama paripālaya bhaktidhenumekām || 68 ||
jaḍatā paśutā kalaṅkitā
kuṭilacaratvaṃ ca nāsti mayi deva |
asti yadi rājamaule
bhavadābharaṇasya nāsmi kiṃ pātram || 69 ||
arahasi rahasi svatantrabuddhyā
varivasituṃ sulabhaḥ prasannamūrtiḥ |
agaṇitaphaladāyakaḥ prabhurme
jagadadhiko hṛdi rājaśekharo'sti || 70 ||
ārūḍhabhaktiguṇakuñcitabhāvacāpa-
-yuktaiḥ śivasmaraṇabāṇagaṇairamoghaiḥ |
nirjitya kilbiṣaripūnvijayī sudhīndraḥ
sānandamāvahati susthirarājalakṣmīm || 71 ||
dhyānāñjanena samavekṣya tamaḥpradeśaṃ
bhittvā mahābalibhirīśvaranāmamantraiḥ |
divyāśritaṃ bhujagabhūṣaṇamudvahanti
ye pādapadmamiha te śiva te kṛtārthāḥ || 72 ||
bhūdāratāmudavahadyadapekṣayā śrī-
-bhūdāra eva kimataḥ sumate labhasva |
kedāramākalitamuktimahauṣadhīnāṃ
pādāravindabhajanaṃ parameśvarasya || 73 ||
āśāpāśakleśadurvāsanādi-
-bhedodyuktairdivyagandhairamandaiḥ |
āśāśāṭīkasya pādāravindaṃ
cetaḥpeṭīṃ vāsitāṃ me tanotu || 74 ||
kalyāṇinaṃ sarasacitragatiṃ savegaṃ
sarveṅgitajñamanaghaṃ dhruvalakṣaṇāḍhyam |
cetasturaṅgamadhiruhya cara smarāre
netaḥ samastajagatāṃ vṛṣabhādhirūḍha || 75 ||
bhaktirmaheśapadapuṣkaramāvasantī
kādambinīva kurute paritoṣavarṣam |
sampūrito bhavati yasya manastaṭāka-
-stajjanmasasyamakhilaṃ saphalaṃ ca nānyat || 76 ||
buddhiḥ sthirā bhavitumīśvarapādapadma-
-saktā vadhūrvirahiṇīva sadā smarantī |
sadbhāvanāsmaraṇadarśanakīrtanādi
sammohiteva śivamantrajapena vinte || 77 ||
sadupacāravidhiṣvanubodhitāṃ
savinayāṃ suhṛdaṃ samupāśritām |
mama samuddhara buddhimimāṃ prabho
varaguṇena navoḍhavadhūmiva || 78 ||
nityaṃ yogimanaḥ sarojadalasañcārakṣamastvatkramaḥ
śambho tena kathaṃ kaṭhorayamarāḍvakṣaḥkavāṭakṣatiḥ |
atyantaṃ mṛdulaṃ tvadaṅghriyugalaṃ hā me manaścintaya-
-tyetallocanagocaraṃ kuru vibho hastena saṃvāhaye || 79 ||
eṣyatyeṣa janiṃ mano'sya kaṭhinaṃ tasminnaṭānīti ma-
-drakṣāyai girisīmni komalapadanyāsaḥ purābhyāsitaḥ |
no ceddivyagṛhāntareṣu sumanastalpeṣu vedyādiṣu
prāyaḥ satsu śilātaleṣu naṭanaṃ śambho kimarthaṃ tava || 80 ||
kañcitkālamumāmaheśa bhavataḥ pādāravindārcanaiḥ
kañciddhyānasamādhibhiśca natibhiḥ kañcitkathākarṇanaiḥ |
kañcitkañcidavekṣaṇaiśca nutibhiḥ kañciddaśāmīdṛśīṃ
yaḥ prāpnoti mudā tvadarpitamanā jīvan sa muktaḥ khalu || 81 ||
bāṇatvaṃ vṛṣabhatvamardhavapuṣā bhāryātvamāryāpate
ghoṇitvaṃ sakhitā mṛdaṅgavahatā cetyādi rūpaṃ dadhau |
tvatpāde nayanārpaṇaṃ ca kṛtavāṃstvaddehabhāgo hariḥ
pūjyātpūjyataraḥ sa eva hi na cetko vā tadanyo'dhikaḥ || 82 ||
jananamṛtiyutānāṃ sevayā devatānāṃ
na bhavati sukhaleśaḥ saṃśayo nāsti tatra |
ajanimamṛtarūpaṃ sāmbamīśaṃ bhajante
ya iha paramasaukhyaṃ te hi dhanyā labhante || 83 ||
śiva tava paricaryāsannidhānāya gauryā
bhava mama guṇadhuryāṃ buddhikanyāṃ pradāsye |
sakalabhuvanabandho saccidānandasindho
sadaya hṛdayagehe sarvadā saṃvasa tvam || 84 ||
jaladhimathanadakṣo naiva pātālabhedī
na ca vanamṛgayāyāṃ naiva lubdhaḥ pravīṇaḥ |
aśanakusumabhūṣāvastramukhyāṃ saparyāṃ
kathaya kathamahaṃ te kalpayānīndumaule || 85 ||
pūjādravyasamṛddhayo viracitāḥ pūjāṃ kathaṃ kurmahe
pakṣitvaṃ na ca vā kiṭitvamapi na prāptaṃ mayā durlabham |
jāne mastakamaṅghripallavamumājāne na te'haṃ vibho
na jñātaṃ hi pitāmahena hariṇā tattvena tadrūpiṇā || 86 ||
aśanaṃ garalaṃ phaṇī kalāpo
vasanaṃ carma ca vāhanaṃ mahokṣaḥ |
mama dāsyasi kiṃ kimasti śambho
tava pādāmbujabhaktimeva dehi || 87 ||
yadā kṛtāmbhonidhisetubandhanaḥ
karasthalādhaḥkṛtaparvatādhipaḥ |
bhavāni te laṅghitapadmasambhava-
-stadā śivārcāstavabhāvanakṣamaḥ || 88 ||
natibhirnutibhistvamīśa pūjā-
-vidhibhirdhyānasamādhibhirna tuṣṭaḥ |
dhanuṣā musalena cāśmabhirvā
vada te prītikaraṃ tathā karomi || 89 ||
vacasā caritaṃ vadāmi śambho-
-rahamudyogavidhāsu te'prasaktaḥ |
manasākṛtimīśvarasya seve
śirasā caiva sadāśivaṃ namāmi || 90 ||
ādyāvidyā hṛdgatā nirgatāsī-
-dvidyā hṛdyā hṛdgatā tvatprasādāt |
seve nityaṃ śrīkaraṃ tvatpadābjaṃ
bhāve mukterbhājanaṃ rājamaule || 91 ||
dūrīkṛtāni duritāni durakṣarāṇi
daurbhāgyaduḥkhadurahaṅkṛtidurvacāṃsi |
sāraṃ tvadīyacaritaṃ nitarāṃ pibantaṃ
gaurīśa māmiha samuddhara satkaṭākṣaiḥ || 92 ||
somakalādharamaulau
komalaghanakandhare mahāmahasi |
svāmini girijānāthe
māmakahṛdayaṃ nirantaraṃ ramatām || 93 ||
sā rasanā te nayane
tāveva karau sa eva kṛtakṛtyaḥ |
yā ye yau yo bhargaṃ
vadatīkṣete sadārcataḥ smarati || 94 ||
atimṛdulau mama caraṇā-
-vatikaṭhinaṃ te mano bhavānīśa |
iti vicikitsāṃ santyaja
śiva kathamāsīdgirau tathā veśaḥ || 95 ||
dhairyāṅkuśena nibhṛtaṃ
rabhasādākṛṣya bhaktiśṛṅkhalayā |
purahara caraṇālāne
hṛdayamadebhaṃ badhāna cidyantraiḥ || 96 ||
pracaratyabhitaḥ pragalbhavṛttyā
madavāneṣa manaḥ karī garīyān |
rigṛhya nayena bhaktirajvā
parama sthāṇu padaṃ dṛḍhaṃ nayāmum || 97 ||
sarvālaṅkārayuktāṃ saralapadayutāṃ sādhuvṛttāṃ suvarṇāṃ
sadbhiḥ saṃstūyamānāṃ sarasaguṇayutāṃ lakṣitāṃ lakṣaṇāḍhyām |
udyadbhūṣāviśeṣāmupagatavinayāṃ dyotamānārtharekhāṃ
kalyāṇīṃ deva gaurīpriya mama kavitākanyakāṃ tvaṃ gṛhāṇa || 98 ||
idaṃ te yuktaṃ vā paramaśiva kāruṇyajaladhe
gatau tiryagrūpaṃ tava padaśirodarśanadhiyā |
haribrahmāṇau tau divi bhuvi carantau śramayutau
kathaṃ śambho svāminkathaya mama vedyo'si purataḥ || 99 ||
stotreṇālamahaṃ pravacmi na mṛṣā devā viriñcādayaḥ
stutyānāṃ gaṇanāprasaṅgasamaye tvāmagragaṇyaṃ viduḥ |
māhātmyāgravicāraṇaprakaraṇe dhānātuṣastomava-
-ddhūtāstvāṃ viduruttamottamaphalaṃ śambho bhavatsevakāḥ || 100 ||
iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śivānandalaharī ||
Related Scriptures
1000 Names of Shri Ardhanarishvara
1000 verses
कर्णाटक सङ्गीतं स्वरजति 2 (साम्ब शिव)
0 verses
दारिद्र्य दहन शिव स्तोत्रम्
9 verses
1000 Names of Lord Mahakala
1000 verses
100 Names of Lord Shiva
100 verses
Rudrayamala 1000 Names of Lord Shiva
1000 verses
About This Stotram
Overview
The Shivananda Lahari is a Sanskrit devotional hymn of 100 verses dedicated to Lord Shiva. The title translates as "Wave of Shiva's Bliss," indicating the text's aim to convey and induce devotional joy through praise of Shiva's forms, activities, and cosmic nature. The text is attributed to Adi Shankaracharya within the Advaita Vedanta and Shaiva tradition, though the attribution is held with varying degrees of certainty across scholarly sources.
What are the benefits of chanting Shivananda Lahari?
- Cultivates devotional absorption in Shiva's qualities through 100 sustained verses of praise
- Supports removal of sins and obstacles through regular recitation
- Associated with spiritual bliss (ananda) and liberation from the cycle of birth and death
- Fosters inner peace and contentment through meditative engagement with the text
When is the best time to recite this?
Morning and evening are the standard times for recitation. Maha Shivaratri, the Shravana month, and Mondays dedicated to Shiva are the most fitting occasions. Given its length, the text may be recited in portions over successive days.
What is the historical and traditional background?
The Shivananda Lahari is attributed to Adi Shankaracharya, the 8th-century philosopher and theologian, and circulates alongside his other Shaiva compositions such as the Shiva Manasa Puja and Dakshinamurti Stotram. Whether or not Shankaracharya is the actual author, the text belongs to the Advaita-inflected Shaiva devotional tradition that he systematized. Its 100-verse structure places it in a class of extended lyrical stotras composed to offer a complete act of praise in a single sitting. The text is recited in Shaiva temples and communities across India and among Shankaracharya's monastic lineages.
Available scripts
This text is available in 14 scripts: devanagari, tamil, telugu, kannada, malayalam, gujarati, bengali, iast, gurmukhi, oriya, assamese, sinhala, itrans, hk. Use the script selector above to switch between them.
Related Texts
- Shiva Manasa Puja — a 5-verse text also attributed to Shankaracharya, presenting worship through mental visualization rather than extended praise
- Shiva Mahimna Stotram — a 43-verse Shaiva hymn that shares the intent to express the totality of Shiva's greatness through verse