Vedic Tithi
VedicTithi

Stotram - Sacred Scripture

Shivananda Lahari

Shivananda Lahari

Shivananda Lahari

Stotram
Shiva
100 Verses
110%

śivānanda lahari

kalābhyāṃ cūḍālaṅkṛta-śaśikalābhyāṃ nijatapaḥ-

-phalābhyāṃ bhakteṣu prakaṭita-phalābhyāṃ bhavatu me |

śivābhyā-mastoka-tribhuvana-śivābhyāṃ hṛdi puna-

-rbhavābhyā-mānanda-sphuradanubhavābhyāṃ natiriyam || 1 ||

galantī śambho tvaccarita-saritaḥ kilbiṣarajo

dalantī dhīkulyā-saraṇiṣu patantī vijayatām |

diśantī saṃsāra-bhramaṇa-paritāpopaśamanaṃ

vasantī maccetohradabhuvi śivānandalaharī || 2 ||

trayīvedyaṃ hṛdyaṃ tripura-haramādyaṃ trinayanaṃ

jaṭābhārodāraṃ caladuragahāraṃ mṛgadharam |

mahādevaṃ devaṃ mayi sadayabhāvaṃ paśupatiṃ

cidālambaṃ sāmbaṃ śivamati-viḍambaṃ hṛdi bhaje || 3 ||

sahasraṃ vartante jagati vibudhāḥ kṣudraphaladā

na manye svapne vā tadanusaraṇaṃ tatkṛtaphalam |

hari-brahmādīnā-mapi nikaṭa-bhājāmasulabhaṃ

ciraṃ yāce śambho śiva tava padāmbhoja-bhajanam || 4 ||

smṛtau śāstre vaidye śakuna-kavitā-gānaphaṇitau

purāṇe mantre vā stuti-naṭana-hāsyeṣvacaturaḥ |

kathaṃ rājñāṃ prītirbhavati mayi ko'haṃ paśupate

paśuṃ māṃ sarvajña prathita kṛpayā pālaya vibho || 5 ||

ghaṭo vā mṛtpiṇḍo-'pyaṇurapi ca dhūmo'gniracalaḥ

paṭo vā tanturvā pariharati kiṃ ghoraśamanam |

vṛthā kaṇṭhakṣobhaṃ vahasi tarasā tarkavacasā

padāmbhojaṃ śambhorbhaja paramasaukhyaṃ vraja sudhīḥ || 6 ||

manaste pādābje nivasatu vacaḥ stotraphaṇitau

karau cābhyarcāyāṃ śrutirapi kathā karṇanavidhau |

tava dhyāne buddhirnayanayugalaṃ mūrtivibhave [buddhiḥ nayanayugalaṃ]

para-granthānkairvā paramaśiva jāne paramataḥ || 7 ||

yathā buddhiḥ śuktau rajatamiti kācāśmani maṇi- [maṇiḥ jale]

-rjale paiṣṭe kṣīraṃ bhavati mṛgatṛṣṇā-su salilam |

tathā devabhrāntyā bhajati bhavadanyaṃ jaḍajano

mahādeveśaṃ tvāṃ manasi ca na matvā paśupate || 8 ||

gabhīre kāsāre viśati vijane ghoravipine

viśāle śaile ca bhramati kusumārthaṃ jaḍamatiḥ |

samarpyaikaṃ cetaḥ sarasijamu-mānātha bhavate

sukhe-nāvasthātuṃ jana iha na jānāti kimaho || 9 ||

naratvaṃ devatvaṃ nagavana-mṛgatvaṃ maśakatā

paśutvaṃ kīṭatvaṃ bhavatu vihagatvādi jananam |

sadā tvatpādābja-smaraṇa-paramānandalaharī-

-vihārāsaktaṃ ceddhṛdayamiha kiṃ tena vapuṣā || 10 ||

vaṭurvā gehī vā yatirapi jaṭī vā taditaro

naro vā yaḥ kaścidbhavatu bhava kiṃ tena bhavati |

yadīyaṃ hṛtpadmaṃ yadi bhavadadhīnaṃ paśupate

tadīyastvaṃ śambho bhavasi bhavabhāraṃ ca vahasi || 11 ||

guhāyāṃ gehe vā bahirapi vane vā'driśikhare

jale vā vahnau vā vasatu vasateḥ kiṃ vada phalam |

sadā yasyaivāntaḥ-karaṇamapi śambho tava pade

sthitaṃ cedyogo'sau sa ca paramayogī sa ca sukhī || 12 ||

asāre saṃsāre nija-bhajanadūre jaḍadhiyā

bhramantaṃ māmandhaṃ paramakṛpayā pātumucitam |

madanyaḥ ko dīnastava kṛpaṇa-rakṣātinipuṇa- [rakṣātinipuṇaḥ tvadanyaḥ]

-stvadanyaḥ ko vā me trijagati śaraṇyaḥ paśupate || 13 ||

prabhustvaṃ dīnānāṃ khalu paramabandhuḥ paśupate

pramukhyo'haṃ teṣāmapi kimuta bandhutvamanayoḥ |

tvayaiva kṣantavyāḥ śiva madaparādhāśca sakalāḥ

prayatnā-tkartavyaṃ madavanamiyaṃ bandhusaraṇiḥ || 14 ||

upekṣā no cetkiṃ na harasi bhavaddhyāna-vimukhāṃ

durāśā-bhūyiṣṭhāṃ vidhilipi-maśakto yadi bhavān |

śirastadvaidhātraṃ nanakhalu suvṛttaṃ paśupate

kathaṃ vā niryatnaṃ karanakha-mukhenaiva lulitam || 15 ||

viriñci-rdīrghāyu-rbhavatu bhavatā tatparaśira- [tatparaśiraḥ catuṣkaṃ]

-ścatuṣkaṃ saṃrakṣyaṃ sa khalu bhuvi dainyaṃ likhitavān |

vicāraḥ ko vā māṃ viśada kṛpayā pāti śiva te

kaṭākṣavyāpāraḥ svayamapi ca dīnāvanaparaḥ || 16 ||

phalādvā puṇyānāṃ mayi karuṇayā vā tvayi vibho

prasanne'pi svāmin bhavadamala-pādābja-yugalam |

kathaṃ paśyeyaṃ māṃ sthagayati namaḥ sambhramajuṣāṃ

nilimpānāṃ śreṇi-rnija-kanaka-māṇikya-makuṭaiḥ || 17 ||

tvameko lokānāṃ paramaphalado divyapadavīṃ

vahantastvanmūlāṃ punarapi bhajante harimukhāḥ |

kiyadvā dākṣiṇyaṃ tava śiva madāśā ca kiyatī

kadā vā madrakṣāṃ vahasi karuṇā-pūritadṛśā || 18 ||

durāśā-bhūyiṣṭhe duradhipa-gṛhadvāra-ghaṭake

durante saṃsāre duritanilaye duḥkhajanake |

madāyāsaṃ kiṃ na vyapanayasi kasyopa-kṛtaye

vadeyaṃ prītiścettava śiva kṛtārthāḥ khalu vayam || 19 ||

sadā mohāṭavyāṃ carati yuvatīnāṃ kucagirau

naṭatyāśā-śākhā-svaṭati jhaṭiti svairamabhitaḥ |

kapālin bhikṣo me hṛdaya-kapimatyanta-capalaṃ

dṛḍhaṃ bhaktyā baddhvā śiva bhavadadhīnaṃ kuru vibho || 20 ||

dhṛti-stambhādhārāṃ dṛḍha-guṇa-nibaddhāṃ sagamanāṃ

vicitrāṃ padmāḍhyāṃ pratidivasa-sanmārga-ghaṭitām |

smarāre maccetaḥ-sphuṭa-paṭakuṭīṃ prāpya viśadāṃ

jaya svāmin śaktyā saha śiva gaṇaiḥ sevita vibho || 21 ||

pralobhādyairarthāharaṇa-paratantro dhanigṛhe [pralobhādyaiḥ arthāharaṇa-paratantro]

praveśodyuktaḥ san bhramati bahudhā taskarapate |

imaṃ cetaścoraṃ kathamiha sahe śaṅkara vibho

tavādhīnaṃ kṛtvā mayi niraparādhe kuru kṛpām || 22 ||

karomi tvatpūjāṃ sapadi sukhado me bhava vibho

vidhitvaṃ viṣṇutvaṃ diśasi khalu tasyāḥ phalamiti |

punaśca tvāṃ draṣṭuṃ divi bhuvi vahanpakṣi-mṛgatā-

-madṛṣṭvā tatkhedaṃ kathamiha sahe śaṅkara vibho || 23 ||

kadā vā kailāse kanakamaṇisaudhe saha gaṇai- [saha gaṇaiḥ vasan]

-rvasan śambhoragre sphuṭa-ghaṭita-mūrdhāñjalipuṭaḥ |

vibho sāmba svāmi-nparamaśiva pāhīti nigada-

-nvidhātṝṇāṃ kalpān kṣaṇamiva vineṣyāmi sukhataḥ || 24 ||

stavai-rbrahmādīnāṃ jayajaya-vacobhirniyamināṃ

gaṇānāṃ kelībhirmadakalamahokṣasya kakudi | [kelībhiḥ madakala-mahokṣasya]

sthitaṃ nīlagrīvaṃ trinayana-mumāśliṣṭa-vapuṣaṃ

kadā tvāṃ paśyeyaṃ karadhṛta-mṛgaṃ khaṇḍa-paraśum || 25 ||

kadā vā tvāṃ dṛṣṭvā giriśa tava bhavyāṅghri yugalaṃ

gṛhītvā hastābhyāṃ śirasi nayane vakṣasi vahan |

samā śliṣyā ghrāya sphuṭa jalaja gandhān parimalā-

-nalābhyāṃ brahmādyairmudamanubhaviṣyāmi hṛdaye || 26 || [brahmādyaiḥ muda-manubhaviṣyāmi]

karasthe hemādrau giriśa nikaṭasthe dhanapatau

gṛhasthe svarbhūjā mara surabhi cintāmaṇigaṇe |

śiraḥsthe śītāṃśau caraṇayugalasthe'khilaśubhe

kamarthaṃ dāsye'haṃ bhavatu bhavadarthaṃ mama manaḥ || 27 ||

sārūpyaṃ tava pūjane śiva mahādeveti saṅkīrtane

sāmīpyaṃ śivabhakti-dhuryajanatā-sāṅgatya-sambhāṣaṇe ||

sālokyaṃ ca carācarātmakatanudhyāne bhavānīpate

sāyujyaṃ mama siddhamatra bhavati svāmin kṛtārtho'smyaham || 28 ||

tvatpādāmbujamarcayāmi paramaṃ tvāṃ cintayāmyanvahaṃ

tvāmīśaṃ śaraṇaṃ vrajāmi vacasā tvāmeva yāce vibho |

vīkṣāṃ me diśa cākṣuṣīṃ sakaruṇāṃ divyaiściraṃ prārthitāṃ

śambho lokaguro madīyamanasaḥ saukhyopadeśaṃ kuru || 29 ||

vastroddhūtavidhau sahasrakaratā puṣpārcane viṣṇutā

gandhe gandhavahātmatā'nnapacane barhirmukhādhyakṣatā |

pātre kāñcanagarbhatāsti mayi cedbālenducūḍāmaṇe

śuśrūṣāṃ karavāṇi te paśupate svāmiṃstrilokīguro || 30 ||

nālaṃ vā paramopakārakamidaṃ tvekaṃ paśūnāṃ pate

paśyan kukṣigatāṃścarācaragaṇān bāhyasthitān rakṣitum |

sarvāmartyapalāyanauṣadhamatijvālākaraṃ bhīkaraṃ

nikṣiptaṃ garalaṃ gale na gilitaṃ nodgīrṇameva tvayā || 31 ||

jvālograḥ sakalāmarātibhayadaḥ kṣvelaḥ kathaṃ vā tvayā

dṛṣṭaḥ kiṃ ca kare dhṛtaḥ karatale kiṃ pakvajambūphalam |

jihvāyāṃ nihitaśca siddhaghuṭikā vā kaṇṭhadeśe bhṛtaḥ

kiṃ te nīlamaṇirvibhūṣaṇamayaṃ śambho mahātman vada || 32 ||

nālaṃ vā sakṛdeva deva bhavataḥ sevā natirvā nutiḥ

pūjā vā smaraṇaṃ kathāśravaṇamapyālokanaṃ mādṛśām |

svāminnasthiradevatānusaraṇāyāsena kiṃ labhyate

kā vā muktiritaḥ kuto bhavati cetkiṃ prārthanīyaṃ tadā || 33 ||

kiṃ brūmastava sāhasaṃ paśupate kasyāsti śambho bhava-

-ddhairyaṃ cedṛśamātmanaḥ sthitiriyaṃ cānyaiḥ kathaṃ labhyate |

bhraśyaddevagaṇaṃ trasanmunigaṇaṃ naśyatprapañcaṃ layaṃ

paśyannirbhaya eka eva viharatyānandasāndro bhavān || 34 ||

yogakṣemadhurandharasya sakalaśreyaḥpradodyogino

dṛṣṭādṛṣṭamatopadeśakṛtino bāhyāntaravyāpinaḥ |

sarvajñasya dayākarasya bhavataḥ kiṃ veditavyaṃ mayā

śambho tvaṃ paramāntaraṅga iti me citte smarāmyanvaham || 35 ||

bhakto bhaktiguṇāvṛte mudamṛtāpūrṇe prasanne manaḥ

kumbhe sāmba tavāṅghripallavayugaṃ saṃsthāpya saṃvitphalam |

satvaṃ mantramudīrayannijaśarīrāgāraśuddhiṃ vahan

puṇyāhaṃ prakaṭīkaromi ruciraṃ kalyāṇamāpādayan || 36 ||

āmnāyāmbudhimādareṇa sumanaḥsaṅghāḥ samudyanmano [samudyanmanaḥ]

manthānaṃ dṛḍhabhaktirajjusahitaṃ kṛtvā mathitvā tataḥ |

somaṃ kalpataruṃ suparvasurabhiṃ cintāmaṇiṃ dhīmatāṃ

nityānandasudhāṃ nirantararamāsaubhāgyamātanvate || 37 ||

prākpuṇyācalamārgadarśitasudhāmūrtiḥ prasannaḥ śivaḥ

somaḥ sadgaṇasevito mṛgadharaḥ pūrṇastamomocakaḥ |

cetaḥ puṣkaralakṣito bhavati cedānandapāthonidhiḥ

prāgalbhyena vijṛmbhate sumanasāṃ vṛttistadā jāyate || 38 ||

dharmo me caturaṅghrikaḥ sucaritaḥ pāpaṃ vināśaṃ gataṃ

kāmakrodhamadādayo vigalitāḥ kālāḥ sukhāviṣkṛtāḥ |

jñānānandamahauṣadhiḥ suphalitā kaivalyanāthe sadā

mānye mānasapuṇḍarīkanagare rājāvataṃse sthite || 39 ||

dhīyantreṇa vacoghaṭena kavitākulyopakulyākramai- [kavitākulyopakulyākramaiḥ]

-rānītaiśca sadāśivasya caritāmbhorāśidivyāmṛtaiḥ |

hṛtkedārayutāśca bhaktikalamāḥ sāphalyamātanvate

durbhikṣānmama sevakasya bhagavanviśveśa bhītiḥ kutaḥ || 40 ||

pāpotpātavimocanāya ruciraiśvaryāya mṛtyuñjaya

stotradhyānanatipradakṣiṇasaparyālokanākarṇane |

jihvācittaśiroṅghrihastanayanaśrotrairahaṃ prārthito

māmājñāpaya tannirūpaya muhurmāmeva mā me'vacaḥ || 41 ||

gāmbhīryaṃ parikhāpadaṃ ghanadhṛtiḥ prākāra udyadguṇa- [udyadguṇastòmaḥ]

-stomaścāptabalaṃ ghanendriyacayo dvārāṇi dehe sthitaḥ |

vidyā vastusamṛddhirityakhilasāmagrīsamete sadā

durgātipriyadeva māmakamanodurge nivāsaṃ kuru || 42 ||

mā gaccha tvamitastato giriśa bho mayyeva vāsaṃ kuru

svāminnādikirāta māmakamanaḥkāntārasīmāntare |

vartante bahuśo mṛgā madajuṣo mātsaryamohādaya- [ mātsaryamohādayaḥ]

-stānhatvā mṛgayāvinodarucitā lābhaṃ ca samprāpsyasi || 43 ||

karalagnamṛgaḥ karīndrabhaṅgo

ghanaśārdūlavikhaṇḍano'stajantuḥ |

giriśo viśadākṛtiśca cetaḥ-

-kuhare pañcamukho'sti me kuto bhīḥ || 44 ||

chandaḥ śākhiśikhānvitair [śākhiśikhānvitairaḥ] dvijavaraiḥ saṃsevite śāśvate

saukhyāpādini khedabhedini sudhāsāraiḥ phalairdīpite |

cetaḥpakṣiśikhāmaṇe tyaja vṛthā añcāramanyairalaṃ

nityaṃ śaṅkara pādapadmayugalīnīḍe vihāraṃ kuru || 45 ||

ākīrṇe nakharājikāntivibhavai [nakharājikāntivibhavaiḥ] rudyatsudhāvaibhavai-[rudyatsudhāvaibhavaiḥ]

-rādhaute'pi ca padmarāgalalite haṃsavrajairāśrite |

nityaṃ bhaktivadhūgaṇaiśca rahasi svecchāvihāraṃ kuru

sthitvā mānasarājahaṃsa girijānāthāṅghrisaudhāntare || 46 ||

śambhudhyāna vasantasaṅgini hṛdārāme'ghajīrṇacchadāḥ

srastā bhaktilatācchaṭā vilasitāḥ puṇyapravālaśritāḥ |

dīpyante guṇakorakā japavacaḥpuṣpāṇi sadvāsanā

jñānānanda sudhāmarandalaharī saṃvitphalābhyunnatiḥ || 47 ||

nityānandarasālayaṃ suramunisvāntāmbujātāśrayaṃ

svacchaṃ saddvijasevitaṃ kaluṣahṛtsadvāsanā viṣkṛtam |

śambhudhyāna sarovaraṃ vraja manohaṃ sāvataṃsa sthiraṃ

kiṃ kṣudrā śrayapalvala bhramaṇa sañjātaśramaṃ prāpsyasi || 48 ||

ānandāmṛta pūritā harapadāṃ bhojā lavālodyatā

sthairyopaghnamupetya bhaktilatikā śākhopa śākhānvitā |

ucchair mānasa kāyamāna paṭalīmākramya niṣkalmaṣā

nityābhīṣṭa phalapradā bhavatu me satkarma saṃvardhitā || 49 ||

sandhyā rambha vijṛmbhitaṃ śrutiśiraḥ sthānāntarādhi ṣṭhitaṃ

saprema bhramarābhirāmaṃ asakṛt sadvāsanā śobhitam |

bhogīndrā bharaṇaṃ samastasumanaḥ pūjyaṃ guṇāviṣkṛtaṃ

seve śrīgiri mallikārjuna mahāliṅgaṃ śivāliṅgitam || 50 ||

bhṛṅgīcchā naṭanotkaṭaḥ karamadagrāhī sphuran mādhavā- [sphuran mādhavāvhlādo]

-hlādo nādayuto mahāsitavapuḥ pañceṣuṇā cādṛtaḥ |

satpakṣaḥ sumano vaneṣu sa punaḥ sākṣānmadīye mano-

-rājīve bhramarādhipo viharatāṃ śrīśailavāsī vibhuḥ || 51 ||

kāruṇyāmṛta varṣiṇaṃ ghanavipadgrīṣmac chidākarmaṭhaṃ

vidyāsasya phalodayāya sumanaḥ saṃsevya micchākṛtim |

nṛtyad bhakta mayūramadri nilayaṃ cañcajjaṭāmaṇḍalaṃ

śambho vāñchati nīlakandhara sadā tvāṃ me manaścātakaḥ || 52 ||

ākāśena śikhī samastaphaṇināṃ netrā kalāpī natā-[natānugrāhi]

-nugrāhi praṇavopade śaninadaiḥ kekīti yo gīyate |

śyāmāṃ śailasamudbhavāṃ ghanaruciṃ dṛṣṭvā naṭantaṃ mudā

vedāntopavane vihārarasikaṃ taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhaje || 53 ||

sandhyā gharmadinātyayo harikarāghāta prabhūtānaka- [prabhūtānakadhvāno ]

-dhvāno vāridagarjitaṃ diviṣadāṃ dṛṣṭicchaṭā cañcalā |

bhaktānāṃ paritoṣabāṣpa vitatir vṛṣṭir mayūrī śivā

yasminnujjvala tāṇḍavaṃ vijayate taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhaje || 54 ||

ādyāyāmita tejase śrutipadairvedyāya sādhyāya te

vidyānandamayātmane trijagataḥ saṃrakṣaṇodyogine |

dhyeyāyākhilayogibhiḥ suragaṇairgeyāya māyāvine

samyaktāṇḍava sambhramāya jaṭine seyaṃ natiḥ śambhave || 55 ||

nityāya triguṇātmane purajite kātyāyanī śreyase

satyāyādi kuṭumbine munimanaḥ pratyakṣa cinmūrtaye |

māyāsṛṣṭa jagattrayāya sakalāmnāyāntasañcāriṇe

sāyaṃ tāṇḍava sambhramāya jaṭine seyaṃ natiḥ śambhave || 56 ||

nityaṃ svodarapoṣaṇāya sakalānuddiśya vittāśayā

vyarthaṃ paryaṭanaṃ karomi bhavataḥ sevāṃ na jāne vibho |

majjanmāntara puṇya pāka balatastvaṃ śarva sarvāntara- [sarvāntaraḥ]

-stiṣṭhasyeva hi tena vā paśupate te rakṣaṇīyo'smyaham || 57 ||

eko vārija bāndhavaḥ kṣitinabho vyāptaṃ tamo maṇḍalaṃ

bhittvā locana gocaro'pi bhavati tvaṃ koṭi sūryaprabhaḥ |

vedyaḥ kiṃ na bhavasyaho ghanataraṃ kīdṛgbhavenmattama- [kīdṛgbhavenmattamaḥ]

-statsarvaṃ [tatsarvaṃ] vyapanīya me paśupate sākṣātprasanno bhava || 58 ||

haṃsaḥ padmavanaṃ samicchati yathā nīlāmbudaṃ cātakaḥ

kokaḥ kokanadapriyaṃ pratidinaṃ candraṃ cakorastathā |

ceto vāñchati māmakaṃ paśupate cinmārgamṛgyaṃ vibho

gaurīnātha bhavatpadābja yugalaṃ kaivalya saukhyapradam || 59 ||

rodhastoyahṛtaḥ śrameṇa pathikaśchāyāṃ tarorvṛṣṭito [tarorvṛṣṭitaḥ]

bhītaḥ svasthagṛhaṃ gṛhasthamatithir dīnaḥ prabhuṃ dhārmikam |

dīpaṃ santamasākulaśca śikhinaṃ śītā vṛtastvaṃ tathā

cetaḥ sarvabhayāpahaṃ vraja sukhaṃ śambhoḥ padāmbhoruham || 60 ||

aṅkolaṃ nija-bīja-santatirayaskāntopalaṃ [santatiḥ ayaskāntopalaṃ] sūcikā

sādhvī naijavibhuṃ latā kṣitiruhaṃ sindhuḥ sarid vallabham |

prāpnotīha yathā tathā paśupateḥ pādāravinda dvayaṃ

cetovṛtti rupetya tiṣṭhati sadā sā bhakti rityucyate || 61 ||

ānandāśrubhirātanoti pulakaṃ nairmalyataśchādanaṃ

vācā-śaṅkhamukhe sthitaiśca jaṭharāpūrtiṃ caritrāmṛtaiḥ |

rudrākṣair hasitena deva vapuṣo rakṣāṃ bhavadbhāvanā-

-paryaṅke viniveśya bhaktijananī bhaktārbhakaṃ rakṣati || 62 ||

mārgāvartitapādukā paśupateraṅgasya kūrcāyate

gaṇḍūṣāmbuniṣecanaṃ puraripordivyābhiṣekāyate |

kiñci-dbhakṣita-māṃsa-śeṣakabalaṃ navyopahārāyate

bhaktiḥ kiṃ na karotyaho vanacaro bhaktāvataṃsāyate || 63 ||

vakṣastāḍanamantakasya kaṭhināpasmārasammardanaṃ

bhūbhṛtparyaṭanaṃ namatsuraśiraḥkoṭīrasaṅgharṣaṇam |

karmedaṃ mṛdulasya tāvakapadadvandvasya kiṃ vocitaṃ

maccetomaṇipādukāviharaṇaṃ śambho sadāṅgīkuru || 64 ||

vakṣastāḍanaśaṅkayā vicalito vaivasvato nirjarāḥ

koṭīrojjvalaratnadīpakalikānīrājanaṃ kurvate |

dṛṣṭvā muktivadhūstanoti nibhṛtāśleṣaṃ bhavānīpate

yaccetastava pādapadmabhajanaṃ tasyeha kiṃ durlabham || 65 ||

krīḍārthaṃ sṛjasi prapañcamakhilaṃ krīḍāmṛgāste janāḥ

yatkarmācaritaṃ mayā ca bhavataḥ prītyai bhavatyeva tat |

śambho svasya kutūhalasya karaṇaṃ macceṣṭitaṃ niścitaṃ

tasmānmāmakarakṣaṇaṃ paśupate kartavyameva tvayā || 66 ||

bahuvidhaparitoṣabāṣpapūra-

-sphuṭapulakāṅkitacārubhogabhūmim |

cirapadaphalakāṅkṣisevyamānāṃ

paramasadāśivabhāvanāṃ prapadye || 67 ||

amitamudamṛtaṃ muhurduhantīṃ

vimalabhavatpadagoṣṭhamāvasantīm |

sadaya paśupate supuṇyapākāṃ

mama paripālaya bhaktidhenumekām || 68 ||

jaḍatā paśutā kalaṅkitā

kuṭilacaratvaṃ ca nāsti mayi deva |

asti yadi rājamaule

bhavadābharaṇasya nāsmi kiṃ pātram || 69 ||

arahasi rahasi svatantrabuddhyā

varivasituṃ sulabhaḥ prasannamūrtiḥ |

agaṇitaphaladāyakaḥ prabhurme

jagadadhiko hṛdi rājaśekharo'sti || 70 ||

ārūḍhabhaktiguṇakuñcitabhāvacāpa-

-yuktaiḥ śivasmaraṇabāṇagaṇairamoghaiḥ |

nirjitya kilbiṣaripūnvijayī sudhīndraḥ

sānandamāvahati susthirarājalakṣmīm || 71 ||

dhyānāñjanena samavekṣya tamaḥpradeśaṃ

bhittvā mahābalibhirīśvaranāmamantraiḥ |

divyāśritaṃ bhujagabhūṣaṇamudvahanti

ye pādapadmamiha te śiva te kṛtārthāḥ || 72 ||

bhūdāratāmudavahadyadapekṣayā śrī-

-bhūdāra eva kimataḥ sumate labhasva |

kedāramākalitamuktimahauṣadhīnāṃ

pādāravindabhajanaṃ parameśvarasya || 73 ||

āśāpāśakleśadurvāsanādi-

-bhedodyuktairdivyagandhairamandaiḥ |

āśāśāṭīkasya pādāravindaṃ

cetaḥpeṭīṃ vāsitāṃ me tanotu || 74 ||

kalyāṇinaṃ sarasacitragatiṃ savegaṃ

sarveṅgitajñamanaghaṃ dhruvalakṣaṇāḍhyam |

cetasturaṅgamadhiruhya cara smarāre

netaḥ samastajagatāṃ vṛṣabhādhirūḍha || 75 ||

bhaktirmaheśapadapuṣkaramāvasantī

kādambinīva kurute paritoṣavarṣam |

sampūrito bhavati yasya manastaṭāka-

-stajjanmasasyamakhilaṃ saphalaṃ ca nānyat || 76 ||

buddhiḥ sthirā bhavitumīśvarapādapadma-

-saktā vadhūrvirahiṇīva sadā smarantī |

sadbhāvanāsmaraṇadarśanakīrtanādi

sammohiteva śivamantrajapena vinte || 77 ||

sadupacāravidhiṣvanubodhitāṃ

savinayāṃ suhṛdaṃ samupāśritām |

mama samuddhara buddhimimāṃ prabho

varaguṇena navoḍhavadhūmiva || 78 ||

nityaṃ yogimanaḥ sarojadalasañcārakṣamastvatkramaḥ

śambho tena kathaṃ kaṭhorayamarāḍvakṣaḥkavāṭakṣatiḥ |

atyantaṃ mṛdulaṃ tvadaṅghriyugalaṃ hā me manaścintaya-

-tyetallocanagocaraṃ kuru vibho hastena saṃvāhaye || 79 ||

eṣyatyeṣa janiṃ mano'sya kaṭhinaṃ tasminnaṭānīti ma-

-drakṣāyai girisīmni komalapadanyāsaḥ purābhyāsitaḥ |

no ceddivyagṛhāntareṣu sumanastalpeṣu vedyādiṣu

prāyaḥ satsu śilātaleṣu naṭanaṃ śambho kimarthaṃ tava || 80 ||

kañcitkālamumāmaheśa bhavataḥ pādāravindārcanaiḥ

kañciddhyānasamādhibhiśca natibhiḥ kañcitkathākarṇanaiḥ |

kañcitkañcidavekṣaṇaiśca nutibhiḥ kañciddaśāmīdṛśīṃ

yaḥ prāpnoti mudā tvadarpitamanā jīvan sa muktaḥ khalu || 81 ||

bāṇatvaṃ vṛṣabhatvamardhavapuṣā bhāryātvamāryāpate

ghoṇitvaṃ sakhitā mṛdaṅgavahatā cetyādi rūpaṃ dadhau |

tvatpāde nayanārpaṇaṃ ca kṛtavāṃstvaddehabhāgo hariḥ

pūjyātpūjyataraḥ sa eva hi na cetko vā tadanyo'dhikaḥ || 82 ||

jananamṛtiyutānāṃ sevayā devatānāṃ

na bhavati sukhaleśaḥ saṃśayo nāsti tatra |

ajanimamṛtarūpaṃ sāmbamīśaṃ bhajante

ya iha paramasaukhyaṃ te hi dhanyā labhante || 83 ||

śiva tava paricaryāsannidhānāya gauryā

bhava mama guṇadhuryāṃ buddhikanyāṃ pradāsye |

sakalabhuvanabandho saccidānandasindho

sadaya hṛdayagehe sarvadā saṃvasa tvam || 84 ||

jaladhimathanadakṣo naiva pātālabhedī

na ca vanamṛgayāyāṃ naiva lubdhaḥ pravīṇaḥ |

aśanakusumabhūṣāvastramukhyāṃ saparyāṃ

kathaya kathamahaṃ te kalpayānīndumaule || 85 ||

pūjādravyasamṛddhayo viracitāḥ pūjāṃ kathaṃ kurmahe

pakṣitvaṃ na ca vā kiṭitvamapi na prāptaṃ mayā durlabham |

jāne mastakamaṅghripallavamumājāne na te'haṃ vibho

na jñātaṃ hi pitāmahena hariṇā tattvena tadrūpiṇā || 86 ||

aśanaṃ garalaṃ phaṇī kalāpo

vasanaṃ carma ca vāhanaṃ mahokṣaḥ |

mama dāsyasi kiṃ kimasti śambho

tava pādāmbujabhaktimeva dehi || 87 ||

yadā kṛtāmbhonidhisetubandhanaḥ

karasthalādhaḥkṛtaparvatādhipaḥ |

bhavāni te laṅghitapadmasambhava-

-stadā śivārcāstavabhāvanakṣamaḥ || 88 ||

natibhirnutibhistvamīśa pūjā-

-vidhibhirdhyānasamādhibhirna tuṣṭaḥ |

dhanuṣā musalena cāśmabhirvā

vada te prītikaraṃ tathā karomi || 89 ||

vacasā caritaṃ vadāmi śambho-

-rahamudyogavidhāsu te'prasaktaḥ |

manasākṛtimīśvarasya seve

śirasā caiva sadāśivaṃ namāmi || 90 ||

ādyāvidyā hṛdgatā nirgatāsī-

-dvidyā hṛdyā hṛdgatā tvatprasādāt |

seve nityaṃ śrīkaraṃ tvatpadābjaṃ

bhāve mukterbhājanaṃ rājamaule || 91 ||

dūrīkṛtāni duritāni durakṣarāṇi

daurbhāgyaduḥkhadurahaṅkṛtidurvacāṃsi |

sāraṃ tvadīyacaritaṃ nitarāṃ pibantaṃ

gaurīśa māmiha samuddhara satkaṭākṣaiḥ || 92 ||

somakalādharamaulau

komalaghanakandhare mahāmahasi |

svāmini girijānāthe

māmakahṛdayaṃ nirantaraṃ ramatām || 93 ||

sā rasanā te nayane

tāveva karau sa eva kṛtakṛtyaḥ |

yā ye yau yo bhargaṃ

vadatīkṣete sadārcataḥ smarati || 94 ||

atimṛdulau mama caraṇā-

-vatikaṭhinaṃ te mano bhavānīśa |

iti vicikitsāṃ santyaja

śiva kathamāsīdgirau tathā veśaḥ || 95 ||

dhairyāṅkuśena nibhṛtaṃ

rabhasādākṛṣya bhaktiśṛṅkhalayā |

purahara caraṇālāne

hṛdayamadebhaṃ badhāna cidyantraiḥ || 96 ||

pracaratyabhitaḥ pragalbhavṛttyā

madavāneṣa manaḥ karī garīyān |

rigṛhya nayena bhaktirajvā

parama sthāṇu padaṃ dṛḍhaṃ nayāmum || 97 ||

sarvālaṅkārayuktāṃ saralapadayutāṃ sādhuvṛttāṃ suvarṇāṃ

sadbhiḥ saṃstūyamānāṃ sarasaguṇayutāṃ lakṣitāṃ lakṣaṇāḍhyām |

udyadbhūṣāviśeṣāmupagatavinayāṃ dyotamānārtharekhāṃ

kalyāṇīṃ deva gaurīpriya mama kavitākanyakāṃ tvaṃ gṛhāṇa || 98 ||

idaṃ te yuktaṃ vā paramaśiva kāruṇyajaladhe

gatau tiryagrūpaṃ tava padaśirodarśanadhiyā |

haribrahmāṇau tau divi bhuvi carantau śramayutau

kathaṃ śambho svāminkathaya mama vedyo'si purataḥ || 99 ||

stotreṇālamahaṃ pravacmi na mṛṣā devā viriñcādayaḥ

stutyānāṃ gaṇanāprasaṅgasamaye tvāmagragaṇyaṃ viduḥ |

māhātmyāgravicāraṇaprakaraṇe dhānātuṣastomava-

-ddhūtāstvāṃ viduruttamottamaphalaṃ śambho bhavatsevakāḥ || 100 ||

iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śivānandalaharī ||

About This Stotram

Overview

The Shivananda Lahari is a Sanskrit devotional hymn of 100 verses dedicated to Lord Shiva. The title translates as "Wave of Shiva's Bliss," indicating the text's aim to convey and induce devotional joy through praise of Shiva's forms, activities, and cosmic nature. The text is attributed to Adi Shankaracharya within the Advaita Vedanta and Shaiva tradition, though the attribution is held with varying degrees of certainty across scholarly sources.

What are the benefits of chanting Shivananda Lahari?

  • Cultivates devotional absorption in Shiva's qualities through 100 sustained verses of praise
  • Supports removal of sins and obstacles through regular recitation
  • Associated with spiritual bliss (ananda) and liberation from the cycle of birth and death
  • Fosters inner peace and contentment through meditative engagement with the text

When is the best time to recite this?

Morning and evening are the standard times for recitation. Maha Shivaratri, the Shravana month, and Mondays dedicated to Shiva are the most fitting occasions. Given its length, the text may be recited in portions over successive days.

What is the historical and traditional background?

The Shivananda Lahari is attributed to Adi Shankaracharya, the 8th-century philosopher and theologian, and circulates alongside his other Shaiva compositions such as the Shiva Manasa Puja and Dakshinamurti Stotram. Whether or not Shankaracharya is the actual author, the text belongs to the Advaita-inflected Shaiva devotional tradition that he systematized. Its 100-verse structure places it in a class of extended lyrical stotras composed to offer a complete act of praise in a single sitting. The text is recited in Shaiva temples and communities across India and among Shankaracharya's monastic lineages.

Available scripts

This text is available in 14 scripts: devanagari, tamil, telugu, kannada, malayalam, gujarati, bengali, iast, gurmukhi, oriya, assamese, sinhala, itrans, hk. Use the script selector above to switch between them.

Related Texts

  • Shiva Manasa Puja — a 5-verse text also attributed to Shankaracharya, presenting worship through mental visualization rather than extended praise
  • Shiva Mahimna Stotram — a 43-verse Shaiva hymn that shares the intent to express the totality of Shiva's greatness through verse