Vedic Tithi
VedicTithi

Stotram - Sacred Scripture

Shiva Mahimna Stotram

Shiva Mahimna Stotram

Shiva Mahimna Stotram

Stotram
Shiva
43 Verses
110%

śiva mahimnā stotram

atha śrī śivamahimnastotram ||

mahimnaḥ pāraṃ te paramaviduṣo yadyasadṛśī

stutirbrahmādīnāmapi tadavasannāstvayi giraḥ |

athā'vācyaḥ sarvaḥ svamatipariṇāmāvadhi gṛṇan

mamāpyeṣa stotre hara nirapavādaḥ parikaraḥ || 1 ||

atītaḥ panthānaṃ tava ca mahimā vāṅmanasayoḥ

atadvyāvṛttyā yaṃ cakitamabhidhatte śrutirapi |

sa kasya stotavyaḥ katividhaguṇaḥ kasya viṣayaḥ

pade tvarvācīne patati na manaḥ kasya na vacaḥ || 2 ||

madhusphītā vācaḥ paramamamṛtaṃ nirmitavataḥ

tava brahman​ kiṃ vāgapi suragurorvismayapadam |

mama tvetāṃ vāṇīṃ guṇakathanapuṇyena bhavataḥ

punāmītyarthe'smin puramathana buddhirvyavasitā || 3 ||

tavaiśvaryaṃ yattajjagadudayarakṣāpralayakṛt

trayīvastu vyastaṃ tisruṣu guṇabhinnāsu tanuṣu |

abhavyānāmasmin varada ramaṇīyāmaramaṇīṃ

vihantuṃ vyākrośīṃ vidadhata ihaike jaḍadhiyaḥ || 4 ||

kimīhaḥ kiṅkāyaḥ sa khalu kimupāyastribhuvanaṃ

kimādhāro dhātā sṛjati kimupādāna iti ca |

atarkyaiśvarye tvayyanavasara duḥstho hatadhiyaḥ

kutarko'yaṃ kāṃścit mukharayati mohāya jagataḥ || 5 ||

ajanmāno lokāḥ kimavayavavanto'pi jagatāṃ

adhiṣṭhātāraṃ kiṃ bhavavidhiranādṛtya bhavati |

anīśo vā kuryād bhuvanajanane kaḥ parikaro

yato mandāstvāṃ pratyamaravara saṃśerata ime || 6 ||

trayī sāṅkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti

prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca |

rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭila nānāpathajuṣāṃ

nṛṇāmeko gamyastvamasi payasāmarṇava iva || 7 ||

mahokṣaḥ khaṭvāṅgaṃ paraśurajinaṃ bhasma phaṇinaḥ

kapālaṃ cetīyattava varada tantropakaraṇam |

surāstāṃ tāmṛddhiṃ dadhati tu bhavadbhūpraṇihitāṃ

na hi svātmārāmaṃ viṣayamṛgatṛṣṇā bhramayati || 8 ||

dhruvaṃ kaścit sarvaṃ sakalamaparastvadhruvamidaṃ

paro dhrauvyā'dhrauvye jagati gadati vyastaviṣaye |

samaste'pyetasmin puramathana tairvismita iva

stuvan​ jihremi tvāṃ na khalu nanu dhṛṣṭā mukharatā || 9 ||

tavaiśvaryaṃ yatnād yadupari viriñcirhariradhaḥ

paricchetuṃ yātāvanalamanalaskandhavapuṣaḥ |

tato bhaktiśraddhā-bharaguru-gṛṇadbhyāṃ giriśa yat

svayaṃ tasthe tābhyāṃ tava kimanuvṛttirna phalati || 10 ||

ayatnādāsādya tribhuvanamavairavyatikaraṃ

daśāsyo yadbāhūnabhṛta raṇakaṇḍū-paravaśān |

śiraḥpadmaśreṇī-racitacaraṇāmbhoruha-baleḥ

sthirāyāstvadbhaktestripurahara visphūrjitamidam || 11 ||

amuṣya tvatsevā-samadhigatasāraṃ bhujavanaṃ

balāt kailāse'pi tvadadhivasatau vikramayataḥ |

alabhyā pātāle'pyalasacalitāṅguṣṭhaśirasi

pratiṣṭhā tvayyāsīd dhruvamupacito muhyati khalaḥ || 12 ||

yadṛddhiṃ sutrāmṇo varada paramoccairapi satīṃ

adhaścakre bāṇaḥ parijanavidheyatribhuvanaḥ |

na taccitraṃ tasmin varivasitari tvaccaraṇayoḥ

na kasyāpyunnatyai bhavati śirasastvayyavanatiḥ || 13 ||

akāṇḍa-brahmāṇḍa-kṣayacakita-devāsurakṛpā

vidheyasyā''sīd​ yastrinayana viṣaṃ saṃhṛtavataḥ |

sa kalmāṣaḥ kaṇṭhe tava na kurute na śriyamaho

vikāro'pi ślāghyo bhuvana-bhaya- bhaṅga- vyasaninaḥ || 14 ||

asiddhārthā naiva kvacidapi sadevāsuranare

nivartante nityaṃ jagati jayino yasya viśikhāḥ |

sa paśyannīśa tvāmitarasurasādhāraṇamabhūt

smaraḥ smartavyātmā na hi vaśiṣu pathyaḥ paribhavaḥ || 15 ||

mahī pādāghātād vrajati sahasā saṃśayapadaṃ

padaṃ viṣṇorbhrāmyad bhuja-parigha-rugṇa-graha- gaṇam |

muhurdyaurdausthyaṃ yātyanibhṛta-jaṭā-tāḍita-taṭā

jagadrakṣāyai tvaṃ naṭasi nanu vāmaiva vibhutā || 16 ||

viyadvyāpī tārā-gaṇa-guṇita-phenodgama-ruciḥ

pravāho vārāṃ yaḥ pṛṣatalaghudṛṣṭaḥ śirasi te |

jagaddvīpākāraṃ jaladhivalayaṃ tena kṛtamiti

anenaivonneyaṃ dhṛtamahima divyaṃ tava vapuḥ || 17 ||

rathaḥ kṣoṇī yantā śatadhṛtiragendro dhanuratho

rathāṅge candrārkau ratha-caraṇa-pāṇiḥ śara iti |

didhakṣoste ko'yaṃ tripuratṛṇamāḍambara-vidhiḥ

vidheyaiḥ krīḍantyo na khalu paratantrāḥ prabhudhiyaḥ || 18 ||

hariste sāhasraṃ kamala balimādhāya padayoḥ

yadekone tasmin​ nijamudaharannetrakamalam |

gato bhaktyudrekaḥ pariṇatimasau cakravapuṣaḥ

trayāṇāṃ rakṣāyai tripurahara jāgarti jagatām || 19 ||

kratau supte jāgrat​ tvamasi phalayoge kratumatāṃ

kva karma pradhvastaṃ phalati puruṣārādhanamṛte |

atastvāṃ samprekṣya kratuṣu phaladāna-pratibhuvaṃ

śrutau śraddhāṃ badhvā dṛḍhaparikaraḥ karmasu janaḥ || 20 ||

kriyādakṣo dakṣaḥ kratupatiradhīśastanubhṛtāṃ

ṛṣīṇāmārtvijyaṃ śaraṇada sadasyāḥ sura-gaṇāḥ |

kratubhraṃśastvattaḥ kratuphala-vidhāna-vyasaninaḥ

dhruvaṃ kartuḥ śraddhā-vidhuramabhicārāya hi makhāḥ || 21 ||

prajānāthaṃ nātha prasabhamabhikaṃ svāṃ duhitaraṃ

gataṃ rohid​ bhūtāṃ riramayiṣumṛṣyasya vapuṣā |

dhanuṣpāṇeryātaṃ divamapi sapatrākṛtamamuṃ

trasantaṃ te'dyāpi tyajati na mṛgavyādharabhasaḥ || 22 ||

svalāvaṇyāśaṃsā dhṛtadhanuṣamahnāya tṛṇavat

puraḥ pluṣṭaṃ dṛṣṭvā puramathana puṣpāyudhamapi |

yadi straiṇaṃ devī yamanirata-dehārdha-ghaṭanāt

avaiti tvāmaddhā bata varada mugdhā yuvatayaḥ || 23 ||

śmaśāneṣvākrīḍā smarahara piśācāḥ sahacarāḥ

citā-bhasmālepaḥ sragapi nṛkaroṭī-parikaraḥ |

amaṅgalyaṃ śīlaṃ tava bhavatu nāmaivamakhilaṃ

tathāpi smartṝṇāṃ varada paramaṃ maṅgalamasi || 24 ||

manaḥ pratyakcitte savidhamavidhāyātta-marutaḥ

prahṛṣyadromāṇaḥ pramada-salilotsaṅgati-dṛśaḥ |

yadālokyāhlādaṃ hrada iva nimajyāmṛtamaye

dadhatyantastattvaṃ kimapi yaminastat kila bhavān || 25 ||

tvamarkastvaṃ somastvamasi pavanastvaṃ hutavahaḥ

tvamāpastvaṃ vyoma tvamu dharaṇirātmā tvamiti ca |

paricchinnāmevaṃ tvayi pariṇatā bibhrati giraṃ

na vidmastattattvaṃ vayamiha tu yat tvaṃ na bhavasi || 26 ||

trayīṃ tisro vṛttīstribhuvanamatho trīnapi surān

akārādyairvarṇaistribhirabhidadhat tīrṇavikṛti |

turīyaṃ te dhāma dhvanibhiravarundhānamaṇubhiḥ

samastaṃ vyastaṃ tvāṃ śaraṇada gṛṇātyomiti padam || 27 ||

bhavaḥ śarvo rudraḥ paśupatirathograḥ sahamahān

tathā bhīmeśānāviti yadabhidhānāṣṭakamidam |

amuṣmin pratyekaṃ pravicarati deva śrutirapi

priyāyāsmaidhāmne praṇihita-namasyo'smi bhavate || 28 ||

namo nediṣṭhāya priyadava daviṣṭhāya ca namaḥ

namaḥ kṣodiṣṭhāya smarahara mahiṣṭhāya ca namaḥ |

namo varṣiṣṭhāya trinayana yaviṣṭhāya ca namaḥ

namaḥ sarvasmai te tadidamatisarvāya ca namaḥ || 29 ||

bahula-rajase viśvotpattau bhavāya namo namaḥ

prabala-tamase tat saṃhāre harāya namo namaḥ |

jana-sukhakṛte sattvodriktau mṛḍāya namo namaḥ

pramahasi pade nistraiguṇye śivāya namo namaḥ || 30 ||

kṛśa-pariṇati-cetaḥ kleśavaśyaṃ kva cedaṃ

kva ca tava guṇa-sīmollaṅghinī śaśvadṛddhiḥ |

iti cakitamamandīkṛtya māṃ bhaktirādhād

varada caraṇayoste vākya-puṣpopahāram || 31 ||

asita-giri-samaṃ syāt kajjalaṃ sindhu-pātre

sura-taruvara-śākhā lekhanī patramurvī |

likhati yadi gṛhītvā śāradā sarvakālaṃ

tadapi tava guṇānāmīśa pāraṃ na yāti || 32 ||

asura-sura-munīndrairarcitasyendu-mauleḥ

grathita-guṇamahimno nirguṇasyeśvarasya |

sakala-gaṇa-variṣṭhaḥ puṣpadantābhidhānaḥ

ruciramalaghuvṛttaiḥ stotrametaccakāra || 33 ||

aharaharanavadyaṃ dhūrjaṭeḥ stotrametat

paṭhati paramabhaktyā śuddha-cittaḥ pumān yaḥ |

sa bhavati śivaloke rudratulyastathā'tra

pracuratara-dhanāyuḥ putravān kīrtimāṃśca || 34 ||

maheśānnāparo devo mahimno nāparā stutiḥ |

aghorānnāparo mantro nāsti tattvaṃ guroḥ param || 35 ||

dīkṣā dānaṃ tapastīrthaṃ jñānaṃ yāgādikāḥ kriyāḥ |

mahimnastava pāṭhasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || 36 ||

kusumadaśana-nāmā sarva-gandharva-rājaḥ

śaśidharavara-maulerdevadevasya dāsaḥ |

sa khalu nija-mahimno bhraṣṭa evāsya roṣāt

stavanamidamakārṣīd divya-divyaṃ mahimnaḥ || 37 ||

suragurumabhipūjya svarga-mokṣaika-hetuṃ [suravaramunipūjyaṃ]

paṭhati yadi manuṣyaḥ prāñjalirnānya-cetāḥ |

vrajati śiva-samīpaṃ kinnaraiḥ stūyamānaḥ

stavanamidamamoghaṃ puṣpadantapraṇītam || 38 ||

śrī puṣpadanta-mukha-paṅkaja-nirgatena

stotreṇa kilbiṣa-hareṇa hara-priyeṇa |

kaṇṭhasthitena paṭhitena samāhitena

suprīṇito bhavati bhūtapatirmaheśaḥ || 43 ||

āsamāptamidaṃ stotraṃ puṇyaṃ gandharva-bhāṣitam |

anaupamyaṃ manohāri sarvamīśvaravarṇanam || 39 ||

tava tattvaṃ na jānāmi kīdṛśo'si maheśvara |

yādṛśo'si mahādeva tādṛśāya namo namaḥ || 41 ||

ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ yaḥ paṭhennaraḥ |

sarvapāpa-vinirmuktaḥ śiva loke mahīyate || 42 ||

ityeṣā vāṅmayī pūjā śrīmacchaṅkara-pādayoḥ |

arpitā tena deveśaḥ prīyatāṃ me sadāśivaḥ || 40 ||

|| iti śrī puṣpadanta viracitaṃ śivamahimna-stotraṃ samāptam ||

About This Stotram

Overview

The Shiva Mahimna Stotram is a Sanskrit devotional hymn of 43 verses that praises the glory, omnipotence, and transcendental nature of Lord Shiva. Composed in the Shaiva tradition, it asserts that Shiva's greatness surpasses the comprehension of even Brahma and Vishnu, and that all human descriptions fall short of his true nature. Tradition attributes its composition to Pushpadanta, a Gandharva in the court of Kubera.

What are the benefits of chanting Shiva Mahimna Stotram?

  • Supports attainment of Shiva Loka, the abode of Shiva, according to traditional texts
  • Removes accumulated sins and negative karma
  • Cultivates spiritual knowledge and wisdom through its philosophical verses
  • Grants fulfillment of worldly desires alongside progress toward liberation (Moksha)

When is the best time to recite this?

The Shiva Mahimna Stotram is typically recited during morning and evening prayers. It holds particular significance during Maha Shivaratri, the Shravana month, and on Mondays, which are dedicated to Shiva worship.

What is the historical and traditional background?

The Shiva Mahimna Stotram is a standalone devotional work within Shaivism, not drawn from any single Puranic scripture. According to legend, Pushpadanta, while passing through Kailasa on Kubera's errand, transgressed sacred ground and was cursed; he composed this stotram as penance. The text is generally dated between the 4th and 8th centuries CE. Its philosophical depth and poetic craftsmanship have secured its place as a central text in Shaiva hymnology.

Available scripts

This text is available in 14 scripts: devanagari, tamil, telugu, kannada, malayalam, gujarati, bengali, iast, gurmukhi, oriya, assamese, sinhala, itrans, hk. Use the script selector above to switch between them.

Related Texts

  • Shiva Tandava Stotram — another major Sanskrit hymn praising Shiva, attributed to Ravana, with emphasis on his fierce cosmic dance
  • Shiva Panchakshari Stotram — a short hymn centered on the five-syllable mantra "Om Namah Shivaya," closely related to Shaiva devotional practice